2013. gada 2. maijā pēc Roberta Ķīļa demisijas veselības problēmu dēļ V. Dombrovskis tika apstiprināts par izglītības un zinātnes ministru. Ņemot vērā, ka, pēc nozares pārstāvju teiktā, tajā brīdī zem katras kritikas bijusi tieši komunikācija ar nozari, jaunais ministrs kā vienu no saviem mērķiem izvirzīja steidzamu tās uzlabošanu. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra uzskata, ka šajā jomā ir vērojami būtiski uzlabojumi. Tieši šogad arī sāktas reformas augstākajā izglītībā. Lai gan daļa augstskolu atbalsta ministra redzējumu par budžeta vietu pārdali un atsevišķu augstskolu apvienošanu, tomēr vairāku augstskolu pārstāvji uzskata, ka ministrs nav ņēmis vērā konkrēto augstskolu un reģionu vajadzības, vēsta laikraksts Diena.

Lielāku neapmierinātību ministrs izpelnījies no pedagogiem, kuri atzīst, ka sadarbība nav bijusi veiksmīga. Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidente Ineta Tamane sacīja, ka kopš LIVA neatbalstīja memorandu, ko ministrija vēlējās parakstīt starp IZM, Finanšu ministriju un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA), īpaša komunikācija ar ministru vairs nenotiek. "Diemžēl sadarbība ir pasliktinājusies. Mēs vēlējāmies redzēt ministru, kas tomēr sarunās vairāk ir pedagogu un izglītības darbinieku pusē," sacīja I. Tamane. Arī LIZDA uzskata – lai gan konstruktīva dialoga ceļā pieņemti dažādi lēmumi, tomēr esot vairāki joprojām neatrisināti jautājumi, kas neļauj tikt uz priekšu attīstībā, sacīja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Pats ministrs uzskata, ka sadarbība ar nozari ir uzlabojusies, taču norāda, ka vienmēr un visu var izdarīt labāk. Kā vienu no pēdējiem veiksmīgas sadarbības piemēriem viņš min pēdējā Ministru kabineta sēdē pieņemto noteikumu projektu privātajiem bērnudārziem, kuru izstrādājot tika ņemtas vērā vecāku organizāciju rekomendācijas.

Bērnudārzu rindu problēma tiešām ir jautājums, kas šogad būtiski pavirzījies uz priekšu. Pēc IZM datiem, šogad rinda uz pašvaldības bērnudārziem varētu būt samazinājusies par 3000 vietām, tomēr precīzus datus Dienai neviens nevarēja minēt. Piemēram, Rīgā šogad rinda samazinājusies par 1440 vietām un patlaban rindā gaida 2600 mazuļu. Taču līdz ar valsts atbalsta ieviešanu parādījusies tendence rindām palielināties. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde paskaidroja, ka daudzi bērni, kuru nebija rindā, ir iestājušies, lai varētu saņemt valsts pabalstu, tāpēc arī rinda pieaugusi.

Valsts atbalsts bērniem, kuri apmeklē privātos bērnudārzus vai izmanto aukles pakalpojumus, jo nav ieguvuši vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, paredzēts arī nākamajos divos gados.

Liels solis šogad sperts arī bezmaksas izglītības jautājuma risināšanā. Pēc tiesībsarga Jura Jansona iniciatīvas sakārtoti normatīvie akti, un pašlaik ikvienā skolā būtu jābūt skaidram, ko drīkst un ko nedrīkst likt pirkt vecākiem. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja, ka no normatīvā regulējuma viedokļa var apgalvot, ka tagad ar bezmaksas izglītību viss ir kārtībā, bet no prakses viedokļa joprojām var būt problēmas tieši finansējuma dēļ. Ņemot vērā, ka izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie mācību līdzekļi vienam izglītojamajam izmaksā aptuveni 40 latu mācību gadā, daudzās pašvaldībās atkal var trūkt līdzekļu.