"Latvijā vēsturiski ir viensētas, kas savā ziņā veido arī kultūras tradīcijas. Ja par izglītības iestāžu tīkla mērķi noteiks uzstādījumu skolas koncentrēt republikas nozīmes pilsētās un reģionu centros, tad tas īsti neatbildīs latvieša mentalitātei un dzīvesziņai," uzskata I. Dundure. Viņa uzsvēra, ka izglītības iestādes esamība pašvaldībā var nodrošināt turpmāko ataudzi, kas šīm pašvaldībām ir nepieciešama. I. Dundure Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē  norādīja, ka jau tagad Krievijas un Lietuvas pierobežā ir ļoti maz iedzīvotāju un šī procesa turpināšanos nevar pieļaut, tādēļ izglītības tīkla attīstībā pievērst uzmanību tikai deviņām pilsētām nevarot.

I. Dundure ir pārliecināta, ka pirmo sešu klašu skolēniem jāmācās skolās, kas ir maksimāli tuvu viņu mājām. Tāpēc jādomā par to, kā šie bērni var nokļūt līdz skolai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) šajā jautājumā jāsadarbojas ar citām nozarēm. IZM pārziņā nav, piemēram, ceļu infrastruktūras nodrošināšana līdz izglītības iestādei, tāpēc šī jautājuma izskatīšanā jāpiedalās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Satiksmes ministrijai.

IZM valsts sekretāre Evija Papule piekrita, ka IZM nav jārisina citu ministriju kompetencē esošie jautājumi, tāpēc VARAM jau ir saņēmusi IZM komentārus par izglītības tīkla attīstību. Tāpat šī temata izskatīšanā jāpiedalās pašvaldībām, jo tieši tās ir atbildīgas par, piemēram, skolēnu un skolotāju nogādāšanu līdz skolai. E. Papule norādīja, ka izglītības iestāžu tīkla attīstībā vērā jāņem demogrāfiskais līmenis, jo izglītojamo skaits pēdējo gadu laikā ir samazinājies, tāpēc ir nepieciešams izvērtēt mazo izglītības iestāžu skaitu un lemt par to turpmāko darbību.