Lattelecom un tirgus izpētes aģentūras TNS Latvia veiktais pētījums šo apgalvojumu apstiprina pilnībā – vairāk nekā 95% studentu un skolēnu, kas vecāki par 15 gadiem, uzskata, ka pieeja internetam atvieglo mācību procesu kopumā, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Internetam ir būtiska nozīme vairākos mācību procesa posmos. Gandrīz visos gadījumos (96%) skolēni un studenti atzīmē, ka internets palīdz vienkāršāk sameklēt nepieciešamo informāciju. Tāpat par svarīgu interneta funkciju tiek uzskatīta iespēja virtuāli sazināties ar studiju vai skolas biedriem (79% gadījumu), sekot līdzi sekmēm (61%) un iegūt jaunas idejas (57%). Trešdaļā gadījumu jaunieši atzīst, ka internets viņiem palīdz atslābināties un atgūt spēkus pēc mācībām. Arī faktam, ka internets palīdz gūt labākas sekmes, piekrīt 94% aptaujāto studentu un 88% skolēnu.

Nenoliedzami, ka gudro tālruņu un interneta attīstība paralēli veicina arī jaunu špikošanas metožu rašanos. Tradicionālās norakstīšanas metodes piedzīvo savu norietu, atbrīvojot ceļu jaunām un modernām – 48% skolēnu un studentu atzīst, ka vismaz reizi savā mācību laikā ir norakstījuši vai meklējuši pareizās atbildes internetā. Turklāt katrs otrais ir slepus izmantojis internetu mācību stundās, lekcijās, semināros un eksāmenos, kad pasniedzējs to nav ļāvis.

Visiem, kuri mācās un māca, tiek pavērtas arvien plašākas iespējas iegūt informāciju, lai paplašinātu zināšanu loku un apgūtu jaunas vai uzlabotu esošās prasmes. Lietotāji novērtē, ka tehnoloģijas īsā laikā ļauj piekļūt daudzpusīgam informācijas klāstam, taču ir jāprot atlasīt sev derīgie avoti un materiāli no lielā apjoma, ko sniedz internets.

Populāri avoti, kas tiek izmantoti mācībās, ir:

■ Mācību materiāli, uzdevumi, centralizēto eksāmenu paraugi (www.liis.lv, www.dzm.lv, www.visc.gov.lv u.c);

■ Vārdnīcas (Tilde web vārdnīca, www.letonika.lv, www.tezaurs.lv u.c.);

■ Enciklopēdijas (piemēram, vispārīgās enciklopēdijas www.wikipedia.org, www.eoearth.org u.c.);

■ Datubāzes (Latvijas Zinātņu akadēmijas terminu vārdnīca, www.termini.lv);

■ Bibliotēku kopkatalogi (Latvijas Nacionālās bibliotēkas kopkatalogs, universitāšu bibliotēku kopkatalogi);

■ Augstskolu un universitāšu mācību platformas internetā (video lekcijas, mācību materiāli elektroniskā formātā u.c.), skolvadības sistēmas;

■ Akadēmiskie žurnāli (Ebsco, Sage u.c.);

■ Grāmatas elektroniskā formātā (Ebrary, Google books, Safari books);

■ Mācību materiālu paraugi (www.atlants.lv, www.refoo.lv);

■ Kopīgoti dokumenti ar skolas vai studiju biedriem;

■ Dažādi citi izglītojošie materiāli, piemēram, valodas apgūšanas programmas, CSDD testi, virtuālās ekskursijas pa muzejiem, kartes u.c.

Skolotāju attieksme pret interneta iesaistīšanu mācību procesā ir visnotaļ pozitīva – tā apgalvo 68% skolēnu un studentu. Mūsdienās vairākums skolotāju paši izmanto internetu, lai sagatavotos mācību stundām vai interaktīvā veidā pasniegtu skolēniem sarežģītākās tēmas. Interneta izmantošanu sekmē arī dažādas skolotājiem paredzētas apmācības programmas. Turklāt arī atzīmju un komentāru publicēšana skolvadības vai augstskolu sistēmās notiek, pateicoties skolotāju prasmēm izmantot modernākos resursus, ko novērtē arī paši apmācāmie.