Viņasprāt, izglītības sistēmai piemērots ir nepārtrauktas, plūstošas attīstības, nevis radikālu reformu ceļš. "Nav nekā sliktāka kā pārņemt no konteksta izrautu citas valsts pieredzi," uzskata ministre. Tādēļ jāmeklē risinājumi, kas vislabāk atbilstu Latvijas attīstības perspektīvai, sabalansējot pretrunīgas intereses, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Izglītības sistēma mums ir jāveido atbilstoši šim laikam un šai telpai, tieši Latvijai. [..] Mums jābūt uzmanīgiem atsevišķu elementu pārņemšanā, jo izglītības sistēma ir nacionāli specifiska, sakņota vēsturē, neatraujami saistīta ar citiem sabiedrības dzīves segmentiem. Tāpēc citu valstu pieredze jāstudē, padomi jāuzklausa, bet nopirkt gatavu produktu izglītībā, par laimi, mēs nevarēsim nekad," sacīja I. Druviete.

Tāpat viņa klāstīja, ka izglītības sistēmā atspoguļojas visas sabiedrības ekonomiskās un sociālās problēmas, tādēļ nav iespējama kvalitatīva izglītība nesakārtotā un ekonomiski nestabilā valstī.

"Ne visu varēsim panākt ar labo gribu un entuziasmu vien. Izglītības sistēmai ir nepieciešams valsts finansējums, un pārskatāmā nākotnē tam jāveido vismaz 7% un augstākajai izglītībai - 2% no iekšzemes kopprodukta," uzskata ministre. Pēc viņas teiktā, ir jārod līdzsvars starp studiju pieejamību un kvalitāti.

Ministre arī norādīja, ka pēc starptautiski salīdzinošu pētījumu datiem, Latvijas izglītības kvalitāte ir stabilā Eiropas vidējā līmenī. "Ja skolēnu sasniegumi tiktu vērtēti korelācijā ar valsts izglītībai atvēlētajiem līdzekļiem, tad mūsu vieta būtu daudz augstāk," izteicās I. Druviete.