PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 19. jūnijs

Nils, Viktors

11380.jpeg
Foto: halfpoint / 123RF
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu apsvērt iespēju pilnveidot Augstskolu likuma normas, kas regulē augstskolu likvidāciju un reorganizāciju.

Jautājums par minētajā likumā noteiktajām Ministru kabineta tiesībām likvidēt vai reorganizēt augstākās izglītības iestādi tika aktualizēts, lemjot par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju. Iesaistītās puses vairākkārt apšaubīja to, vai valdība patiešām var likvidēt RPIVA, ņemot vērā, piemēram, to, ka augstskolas Satversi apstiprina Saeima.

Kā norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, IZM padomā ir virkne normu, kas būtu precizējamas, risinot praktiskas situācijas, "piemēram, vienas koledžas ārkārtas akreditācijas gadījumā".

"Pirms kodēšanas likuma normās, ekspertiem ir jāvienojas par procedurālajām norisēm, kas attiecīgi jāiekodē likuma normās," norādīja K. Šadurskis.

Ministrs sacīja, ka jebkurš normatīvais akts ir pilnveidojams un "vienmēr nāk jauna dzīves pieredze, kas parāda interpretācijas iespējas tajā vai citā normā".

RPIVA likvidācijas procesā izgaismojušās nepilnības pastāvošajā normatīvajā regulējumā. Augstskolu likums nosaka, ka lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma, informē aģentūra LETA.

K.Šadurskis uzsvēra, ka debatēs par RPIVA likvidāciju tiek apšaubīta Ministru kabineta kompetence reorganizēt vai likvidēt augstskolu. "Vai tādēļ Augstskolu likums ir tukšs un svītrojams?" jautāja ministrs.

Viņš skaidroja, ka augstskola vai tās filiāle sāk darbu no tās reģistrācijas augstskolu reģistrā, bet pēc tam sākas pārējie procesi - licencēšana, akreditācijas utt. "Ja atzīstam [Augstskolu likuma] 11.panta 2.daļu par rīcībnespējīgu, tad sanāk, ka augstskolu nekad nav iespējams likvidēt, ja pašas augstskolas Satversmes sapulce to tā nav lēmusi. Jāsaprot, ka augstskola nepastāv savās interesēs, bet gan sabiedrības," uzsvēra K.Šadurskis.

Valsts kancelejas pārstāve klātesošajiem skaidroja, ka normu novecošana nevar kalpot par iemeslu, lai noraidītu MK tiesības reorganizēt vai likvidēt augstskolu.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzina, ka diskusijās parādījusies virkne momentu, kas norāda, ka tuvākajā laikā būtu jāķeras pie Augstskolu likuma precizēšanas.

Kā ziņots, Ministru kabinets pieņēma lēmumu ar 1.oktobri likvidēt RPIVA, to pievienojot LU.