PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 25. aprīlis

Bārbala, Līksma

7582.jpeg
Foto: amoklv / 123RF
Latvijas mācību iestādēs novadu mācība būtu jāievieš kā fakultatīvs mācību priekšmets, vispirms izstrādājot tā pamatnosacījumus.

Tā uzskata Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija, nosaucot pamatnosacījumu izstrādāšanu par vienu no saviem svarīgākajiem uzdevumiem.

Intervijā laikrakstam Latvijas avīze apakškomisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule atzina, ka komisijas jaunā pirmā sēde paredzēta tieši šim jautājumam, jo tas esot viens no patriotiskās audzināšanas iespējamiem pamatiem.

"Ka novadu mācība būtu noderīga, ļāvusi saprast mana ilggadējā pētniecisko ekspedīciju pieredze gan Latvijas novados, gan ārpus Latvijas, kur saglabājušās latviskās tradīcijas, kur saglabāta latviskā piederības sajūta, kaut varbūt no Latvijas cēlušies vien tāli senči," stāsta Kursīte-Pakule.

Pēc viņas domām, ir viegli pie sienas piekārt prezidenta bildi, kā arī nolikt redzamā vietā valsts atribūtus - karogu, ģerboni, tomēr skolēniem ar šiem simboliem nepietiek, jo ar viņiem par patriotismu jārunā, sākot no tuvākā.

Saeimas deputāte intervijā kā piemēru minēja suitus, jo tie izdevuši Suitu novada mācības materiālu, ko Alsungas skolā 4. līdz 6.klasēm fakultatīvi māca vienreiz nedēļā.

Valstiskajai audzināšanai un novadu mācībai jāattiecas arī uz mazākumtautībām, uzskata J. Kursīte-Pakule. Piemēram, Latgales novada attīstību ietekmējuši gan ebreji, poļi, krievi, gan lietuvieši un baltkrievi.