Informatīvajā ziņojumā IZM skaidro reformu nepieciešamību un norāda augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju sektora reformu virzienus un galvenās veicamās darbības, lai "saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa iniciētajām reformām, sasniegtu galveno mērķi - nodrošinātu kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem”.
Izstrādāts augstākās izglītības un zinātnes reformu plāns

Informatīvajā ziņojumā IZM norādījusi uz vairākām problēmām Latvijas augstākajā izglītībā. Ministrija akcentē, ka "Latvijas augstākās izglītības nozaru struktūra neatbilst valsts attīstības vajadzībām, jo ir vērojams pārlieku liels studējošo īpatsvars sociālajās un humanitārajās nozarēs, bet nepietiekams - inženierzinātnēs, dabas zinātnēs”. Tāpat tiek minēts, ka ir sadrumstalots augstākās izglītības iestāžu tīkls un tas pazemina augstākās izglītības kvalitāti un mazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Tāpat uzsvērts, ka ir nepietiekama starptautiskā konkurētspēja un nepietiekams finansējums, kā arī nepietiekami efektīva augstākās izglītības pārvaldība gan no valsts, gan augstskolu puses.
Ministrija ir iecerējusi koncentrēt rīcības trīs galvenajos virzienos - studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācijā un efektīvā resursu izmantošanā, kā arī augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācijā un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanā.
Ministrija norādījusi vairākus pasākumus, kas veicami studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanai, tostarp ieviest jaunu augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeli, kas paredz stingru akreditācijas kārtību, izmērāmus akreditācijas kritērijus, līdzsvarotu komisijas sastāvu un caurspīdīgu ekspertu atlasi. Tāpat arī izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību, pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru, atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību.
Augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācijai un efektīvai resursu izmantošanai plānā arī paredzēti vairāki pasākumi. Viens no tiem paredz konsolidēt augstākās izglītības sektora resursus, koncentrējot tos tajās augstākās izglītības iestādēs, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte. Tāpat plānots zinātnes un pētniecības resursus koncentrēt valsts nozīmes pētniecības centros, īstenot projektus, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti. Paredzēts arī veikt zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas.