Jānis Urtāns, Kosmosa izziņas centra izglītības un satura vadītājs, uzsvēra, ka skolās viens no svarīgākajiem izaicinājumiem ir tās zināšanas, kas tiek sniegtas stundās, izmantot arī praktiski. Jāapzinās, ka šī paaudze, kas pašlaik atrodas skolas solos, ir piedzimusi un izaugusi digitālajā pasaulē, un tas nozīmē, ka šādu tīni piesēdināt pie grāmatas var būt visai izaicinoši. 

"Vai jums pašiem dzīvē kaut vienu reizi ir nācies praktiski izmantot sinusa teorēmu?" auditorijai retoriski jautāja lektors. Tādēļ – ja atbilde nav apstiprinoša, tad skolotājiem ir jāmeklē risinājums. Kosmosa izziņas centrs skolēniem cenšas radīt interesi par šīm zināšanām un  parāda, kur eksaktās zināšanas izmantojamas praksē, citiem vārdiem, runājot par būtisko caur praktisko.  Un tieši praktiski piemēri palīdz saprast, ka zināšanas mums ikdienā palīdz  darbu paveikt gan ātrāk, gan kvalitatīvāk.  Ja uz Mēness ir pazudusi kosmosa zonde, ar kuru zaudēti sakari, to var atrast, pārlūkojot tūkstošiem virsmas fotogrāfiju, un ir lieks jautājums par to, vai ātrāk un kvalitatīvāk šādu uzdevumu var paveikt manuāli vai digitāli.  Skolēniem piedaloties šādās misijās, rodas gan interese, gan apjausma par to, ka eksaktajos priekšmetos apgūtās zināšanas var būt un ir praktiski pielietojamas un noderīgas.

Starp citu, nemaz jau nerunājot par to, ka pastāv pilnīgi reāla iespēja, ka tuvākajos gadu desmitos kāds no Latvijas varētu doties misijā uz Marsu, un te jau neviens vairs neuzdos jautājumu, vai tas ir "interesanti". 

Kā mācību stundās efektīvi izmantot spēļošanu un spēļu metodes, stāstīja Krista Griķe, Arygames  vadošā spēļu un metožu autore.

Lektore skaidroja, ka darbs ar spēļu metodēm domāts tam, lai jebkuru izglītības saturu padarītu interesantu, saistošu,  lai šī nodarbība būtu motivējoša un skolēniem gribētos šajā procesā piedalīties.

Ir skaidrs, ka šodien lielākie izaicinājumi skolotājiem ir intereses un motivācijas radīšana, iesaistīšana mācību procesā un viegla, saprotama mācību apguves forma. Turklāt jārēķinās, ka jaunajai paaudze ir pilnīgi cits domāšanas veids. Skolēni grib redzēt un saprast praktisku pielietojumu un piešķirt jēgu pašam mācību procesam. Spēļu metodes ir tās, kas palīdz radīt interesei par konkrēto tēmu, veicina motivāciju uzzināt un apgūt vairāk. Citiem vārdiem, spēles darbojas kā labs stimuls un spēlējot parasti rodas arī pozitīvas emocijas, tādēļ gribas to darīt atkal. Tas savukārt māca sadarboties, konkurēt. Protams, šīm mācību spēlēm jābūt kvalitatīvām un atraktīvām.

Runājot par šādu metožu efektivitāti, pietiek atcerēties, ka pēc lekciju klausīšanās atmiņā paliek aptuveni 5 % no dzirdētā, 10 % no lasītā (Pasīvā mācīšanās),  savukārt  pēc diskusijas – 50 %, bet sadarbojoties un mācoties vienam no otra – 90 % ( Aktīvā mācīšanās). Šos datus interesanti salīdzināt ar studentu lekcijām, kuras klausījušies pilnīgi visi klātesošie – teju visu nodarbību monotoni un garlaicīgi profesors lasa lekciju, bet klausītāju  uzmanība sen aizklīdusi citur.

Izmantojot mācību spēli, mainās skolotāja un skolēna ieguldītā laika proporcijas mācību stundā, jo, darbojoties ar spēlēm, lielāko stundas daļu intensīvi darbosies pats skolēns, veidojot savu praktisko pieredzi. Spēlē pedagogs izklāsta galvenos principus un  palīdz, bet lielākā darbošanās ir pašu skolēnu ziņā, un iesaistes līmenis ir pilnīgi cits.    Nobeigumā Dž.Bernarda-Šova atziņa: "Mēs nepārstājam spēlēties tādēļ, ka kļūstam veci. Mēs kļūstam veci tādēļ, ka pārstājam spēlēties."  

Linda Zuze, Zaļās brīvības klimata politikas eksperte, stāstīja par klimata pārmaiņu izaicinājumiem, kas no ikviena cilvēka prasa dzīvesveida izmaiņas, rīcībpolitiku un  bezizmešu tehnoloģiju izmantošanu, lai mūsu ietekme uz klimatu būtu mazāka.

Ir būtiski mazināt ietekmi uz klimatu tuvā nākotnē, un, kā  zināms, fosilie kurināmie ir viens no iemesliem, kādēļ  rodas siltumnīcefekta gāzes, t.i.,  svarīgs ir dzīvesveida rezultātā emitētais apjoms.  Šobrīd Latvijā ar savu dzīvesveidu katrs iedzīvotājs rada 10 t emisiju gadā. Valstis vienojušās, ka līdz 2050. gadam ir jāpanāk klimatneitralitāte, citiem vārdiem, nākotnē varēsim emitēt tik daudz, cik tehnoloģijas un daba spēj pārstrādāt. Aprēķini liecina, ka optimālais emisiju apjoms būtu mazāks par tonnu gadā.  

Svarīgi par to raisīt diskusiju. Tādēļ L.Zuze stāstīja par spēli Klimats sauc, kas palīdz ģimenes vai draugu lokā, kā arī mācību stundās, izspēlējot īpašas kārtis, šo diskusiju radīt un saņemt arī pareizas atbildes. Nav pat svarīgi, kas šādā spēlē uzvarēs, jo galvenais ir radīt diskusiju.

Dana Skrupska, skolu programmas  Dzīvei gatavs vadītāja, stāstīja par to, kā veicināt izpratni par skolā apgūstamo zināšanu un prasmju pielietojumu dzīvē. Lektore uzsvēra, ka viens no mūsdienu izaicinājumiem skolā ir – kā tas, ko es šodien mācos skolā, man noderēs dzīvē. Tas ir jautājums, ko no saviem skolēniem dzird katrs skolotājs, jo skolās joprojām mēs ļoti bieži māca teoriju.

Platforma Dzīvei gatavs savieno dažādu nozaru speciālistus ar skolēniem, palīdzot izprast šo saikni, piedāvājot dažādas ekskursijas, vieslekcijas  u.c, un šīs nodarbības tiek sasaistītas ar mācību saturu. Karjeras mugursoma palīdz skolēniem gūt priekšstatu par profesijām, tādējādi palīdzot izdarīt tik svarīgo izvēli. Gan uzņēmumi, gan arī valsts institūcijas piedāvā savus materiālus, ko skolotāji var izmantot stundu laikā. Īpašs piedāvājums ir inženierzinātņu apguvei – nodarbības Elektrum Energoefektivitātes centrā, Sadales tīkls piedāvā arī savas nodarbības skolēniem par elektrodrošību, kā arī par to, kā atrast savu karjeras ceļu šajās jomās.  Savukārt skolotājiem lektore atgādināja, kā iespējams šīm programmām pieteikties.   

Par to, kā STEM izglītībā izmantot neformālas, taču gana iedarbīgas metodes, stāstīja Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas direktora vietnieks Kaspars Antonevičs.  

Šodien katras skolas gaiteņos mēs redzam sekas tām izvēlēm, ko digitalizācijas attīstībā savulaik esam veikuši kā valsts un  kā sabiedrība. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā ir 1250 skolēnu, un  starpbrīdī gaiteņos mēs redzam, ka tikai daži skolēni sarunājas, visi pārējie sēž telefonos. Un pedagogiem jāsaprot, ka viņiem izglītības saturs ir dziļi vienaldzīgs, viņi spēlēs savas spēles telefonos, un komunikācija ar šo paaudzi arī notiek tieši tur – telefonos.

Ja šodien pajautāsiet, kurš bija jūsu mīļākais skolotājs bērnībā, tad parasti dzirdēsiet  atbildi – tas un tas, jo viņš bija ļoti stingrs. Un pie šī skolotāja varēja to priekšmetu arī iemācīties. Ar to es gribu teikt – skolotājs –  izklaidētājs nav mīļākais skolotājs. Mums noteikti ir vērts par to padomāt.

Mana pieredze tomēr liecina, ka skolēniem spēles apnīk. Mūsu skola pirmā Latvijā izveidoja skolu ar inženierzinātņu programmu, kur tā sākas jau no pirmās klases. Mums jācīnās ar skolēnu stereotipiem un priekšstatiem par to, kas tad vispār ir inženierzinātnes. Pie mums bērni mācoties praktiski saskaras ar veselām deviņām inženierzinātņu jomām, un tas ļauj gan gūt zināšanas, priekšstatu un skaidrību par to, vai būs vērts šo izglītību  turpināt. Turklāt šī pieredze palīdz ne tikai inženieriem, bet arī, piemēram, nākamajiem uzņēmējiem. Mums ir jāņem vērā, ka telefonu laikmets atstāj savu ietekmi, esam novērojuši, ka dažkārt skolēni nevar pat pirkstos noturēt uzgriezni. Tas ir interesants fakts, par kuru vajag aizdomāties.

Mūsu bērni jau pirmajā klasē nodarbojas ar praktiskiem uzdevumiem, un tieši šis apstāklis ļauj pilnīgi citā līmenī izprast dažādu teoriju un nozīmi dažādiem teorētiskiem uzdevumiem. Šajā skolā jau trešklasnieks, kuram jāuzbūvē mājas modelis no paša gatavotiem ķieģeļiem, prot izmērīt leņķi un saprot šīs darbības jēgu. Skolēni savām rokām būvē elektroauto, dronus, aizstāv savus izgudrojumus  Turklāt nereti šajās nodarbībās tiek aizrautas  veselas ģimenes. Tieši šī, praktiskā nodarbošanās, ir veiksmes atslēga izpratnei par teoriju.

Zane Nemme, AS Latvenergo Enerģētikas muzeja muzejpedagoģe, stāstīja par Latvenergo Enerģētikas muzeja piedāvājumu skolām.   

Nākamgad Enerģētikas muzejam apritēs jau 30 gadu, un interesanti ir tas, ka muzejs ne tikai  atrodas strādājošas hidroelektrostacijas teritorijā, bet šī ir arī vieta, kur 1939. gadā Latvijā sāka ražot zaļo enerģiju. Muzejs ir īpašs ar to, ka glabā UNESCO kolekciju, kur fotoplatēs uz stikla pamatnes fiksēta Ķeguma HES celtniecības gaita. Muzeju iespējams apmeklēt arī virtuāli un iepazīt elektroenerģijas attīstības vēsturi Latvijā.

Enerģētikas muzejā ir īpaši piedāvājumi, kas domāti dažādām skolēnu grupām, tajās skolēni attīsta savas pētnieciskā prasmes un savstarpēju radošu mācīšanos. Piedāvājums sadalīts dažādās klašu grupās no 1. līdz pat 12. Īstenojot ilggadēju Latvenergo sadarbību ar ViVi,  uz muzeju no jebkuras dzelzceļa pieturas Latvijā iespējams doties par puscenu.

Semināra noslēgumā Elektrum Energoefektivitātes centra projektu speciāliste Inga Liene Sanžerevska iepazīstināja ar Energoefektivitātes centra piedāvājumu skolām šajā mācību gadā.

Elektrum Energoefektivitātes centrs jau vairāk nekā 27 gadus izglīto sabiedrību, būtisku uzsvaru šajā procesā liekot uz skolēniem un jauniešiem, cenšas ar praktiskiem, viegli saprotamiem piemēriem parādīt, ka STEM izglītība ir patiešām aizraujoša un interesanta. Piedāvājumi ir izveidoti visām vecumu grupām no pirmskolas līdz pat vidusskolas pēdējai klasei. Tādējādi Elektrum Energoefektivitātes centrs kalpo kā tilts starp akadēmisko izglītību, teoriju un  reālo dzīvi, parādot, kā skolā iegūtās teorētiskās zināšanas noder praktiskajā dzīvē.

Ir tiesa, ka tēmas, kas saistītas ar enerģētiku, ir sarežģītas, taču par tām saistošā, vienkāršā veidā iespējams stāstīt jau no pašas mazotnes. Piemēram, sākumskolai noderēs mācību programma Uzveic enerģijas monstriņus.

Elektrum Energoefektivitātes centrs piedāvā arī klātienes nodarbības, piemēram, ielaušanās spēli Esmu efektīvs, kurā jāveic dažādi matemātikas un dabaszinību uzdevumi, lai ielauztos lādē.  Savukārt nodarbībā Efektīvie detektīvi skolēni veic elektroierīču mērījumus un ar eksperimentu palīdzību iemācās energoresursus izmantot pārdomāti. Nodarbībā  Ilgtspējīga pilsēta vidusskolēni var pārbaudīt savas spējas vēja un saules parku plānošanā, aprēķinot piemērotākos risinājumus.

Elektrum Energoefektivitātes centrs piedāvā arī tiešsaistes nodarbības, kurās skolēniem stāsta par energoefektivitāti, elektroenerģijas iegūšanu un izmantošanu. Šobrīd tādu iespēju izmantojuši ap 6500 skolēni no visiem Latvijas novadiem. Turklāt arī uz Elektrum  Energoefektivitātes centru skolēnu grupas var atbraukt par puscenu ar ViVi.

Ja nepaguvāt vebināru "Inženierzinātnes – tas ir aizraujoši!" noskatīties tiešsaistē šā gada 23. oktobrī, aicinām to jebkurā sev ērtā laikā noskatītiesElektrum YouTube kanālā vai arī  vietnē elektrum.lv/skola.