Laikraksts The News York Times raksta, ka jau tiek veiktas pakāpeniskas izmaiņas izglītības sistēmā un skolās ieviestas mācību grāmatas, kurās pagājušā gadsimta vidus notikumi traktēti citādi, nekā bija pieņemts līdz šim.
Līdzīgi kā Vācija, arī Japāna pēc Otrā pasaules kara beigām tika atzīta par vienu no agresoriem un traģēdijas vaininiekiem. Liberāļi uzskata, ka kara gados (Japānas un Ķīnas otrais karš sākās 1937. gadā vēl pirms Otrā pasaules kara), kad Japānas okupācijā atradās liela daļa Āzijas, pastrādāto kara noziegumu nožēlošana kalpojusi kā laba vakcīna, kas gandrīz 70 gadu garumā slāpējusi militāristiskas tieksmes un ļāvusi visu šo laiku nodzīvot mierā. Tomēr premjers Šinzo Abe (Shinzo Abe) un viņa domubiedri no konservatīvo aprindām ir citās domās. Viņi uzskata, ka Japāna piespiesta uzņemties atbildību par to, pie kā nemaz nav bijusi vainīga, bet pašreizējā skolu programmā pagājušā gadsimta vidus notikumi atspoguļoti pārāk vienpusēji, jo rodas iespaids, ka absolūti visi Japānas pieņemtie lēmumi un rīcība bijuši negatīvi. Pēc konservatīvo domām, tāda uztvere neveicina patriotismu, norāda The New York Times.
"Mēs neplānojam atgriezties pie militārisma, taču vēlamies jaunajai paaudzei ieaudzināt mīlestību pret savu dzimteni - gluži tāpat, kā to dara ASV un citas valstis," pagājušā gada rudenī uzsāktās pārmaiņas skaidrojis viens no premjera domubiedriem Hirojuki Jošī (Hiroyuki Yoshiie). Izglītības ministrijas izveidotā komisija plāno noteikt jaunus mācību grāmatu standartus, pieprasot, lai grāmatu teksti būtu "sabalansētāki un tajos tiktu atspoguļoti arī patriotiskie uzskati". The New York Times norāda, ka praksē tas nozīmēs to, ka mācību grāmatās tiks iekļauts arī nacionālistu viedoklis par karu un tā izcelšanās apstākļiem, kas ļaus apstrīdēt līdz šim pieņemtos vēsturnieku atzinumus un noklusēt nepatīkamas detaļas. Piemēram, 2007. gadā Š. Abes valdība mēģināja panākt, lai no skolu vēstures grāmatām tiktu izņemta atsauce, kas liecināja, ka pašās kara beigās, kad Japānas kapitulācija bija nenovēršama, militāristi mudinājuši Okinavas iedzīvotājus uz masu pašnāvībām. Izglītības ministrijas darbinieki atzinuši, ka viņi neesot mierā arī ar pašreizējo traktējumu asinspirtij, ko Japānas karavīri 1937. gadā sarīkoja Ķīnas pilsētā Nankinā. Ķīnā tiek uzskatīts, ka šajā slaktiņā gāja bojā aptuveni 300 000 civiliedzīvotāju, bet japāņu konservatīvie ir pārliecināti, ka šis skaitlis ir ievērojami pārspīlēts. Jaunā standarta grāmatās arī būtu jānorāda, ka pastāv dažādi viedokļi par Japānas armijas karavīru lomu, piespiežot okupēto zemju (piemēram, Korejas) sievietes strādāt prieka namos, kuros izklaidējās karavīri.
Tāpat valdība plāno centralizēt skolu sistēmu, nosakot, ka skolas tiek tieši pakļautas municipalitāšu mēriem. The New York Times raksta, ka šādā veidā tiks nodrošināta izglītības sistēmas pārraudzība no politiķu puses, un nacionālistiski noskaņotie konservatīvie ne bez pamata cer, ka tie būs tieši šai partijai lojālie politiķi. Par to, kā šie plāni tiks realizēti praksē, jau pārliecinājušies nelielās Taketomi municipalitātes iedzīvotāji. Pēc konservatīvo uzvaras vēlēšanās jaunieceltais apgabala izglītības pārvaldes vadītājs pieprasījis, lai skolās tiktu izmantotas nevis līdzšinējās mācību grāmatas, bet mācību līdzekļi, kas pauž krietni konservatīvāku viedokli. Pilsētas skolu inspektors Anzo Kedamori (Anzo Kedamori) šo prasību pildīt atteicies, pat neraugoties uz to, ka pagājušā gada nogalē saņēmis nepārprotamu rīkojumu no izglītības ministrijas. "Mūsu pienākums ir izglītot nākamās paaudzes, lai tās zinātu par šausmām, ko nes karš," sarunā ar The New York Times sacījis A. Kedamori, piebilstot, ka konservatīvo lobētās mācību grāmatas šādas zināšanas nesniedz.
