Tā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktie aprēķini.

Ja valsts vēlas samaksāt izglītības nozares darbiniekiem, nav saskatāma neviena iespēja ieekonomēt sistēmā, pārliecināta ir izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

Vakar notikušajā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē M. Seile norādīja, ka šajā summā, kas joprojām ir aptuvena, pagaidām nav ierēķināti finanšu līdzekļi, kas nepieciešami interešu izglītībai. Ja pedagogu algu jauno modeli vēlas ieviest jau jaunajā mācību gadā, tad šogad būs nepieciešami aptuveni desmit miljoni eiro, informē ziņu aģentūra LETA.

Deputāts Jānis Iesalnieks sacīja, ka pastāv liels risks, ka šādus līdzekļus pašreizējā finansiālajā situācijā atrast būs lielas grūtības. Viņš pauda bažas, ka gadījumā, ja tik lieli līdzekļi netiks rasti, IZM būs jādomā, ko darīt.

Atbildot uz deputāta bažām, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle uzsvēra, ka, neskatoties uz jautājumiem, kas patlaban rodas, saskaņojot modeļa iestrādnes, IZM ir paveikusi unikālu darbu un būtu amorāli, ja tagad būtu jārunā, ka valstī nav naudas. Viņa atzinīgi vērtēja faktu, ka IZM ir radusi iespēju izveidot modeli, kas risinātu diferencēto algu problēmu.

"Tajā brīdī, kad valstī cēlās minimālā alga un valdība uzstāja, ka ir vajadzīgs ultimāts un ka mums ir kaut kādas naudas, tad to vajadzēja skaļi pateikt pa visu valsti. Tajā brīdī, kad cēlās minimālā alga, pedagogiem automātiski vajadzēja celt algas, jo pedagogi jau ir bīstami pietuvojušies minimālajai algai,” sacīja A. Melle.

M. Seile ir pārliecināta, ka nepieciešamo līdzekļu atrašana ir būtiska, lai risinātu samilzušo algu problēmu, un tas ir politisks lēmums. Tomēr deputāte Ilze Viņķele atkārtoti uzsvēra, ka pastāv jautājums par to, vai valsts var nofinansēt publiskos pakalpojumus no kopbudžeta, un tā ir politiskā izšķiršanās.