Kā viņš otrdien norādījis pēc tikšanās ar Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāju Andrju Navicku, piektdien pedagogu algu jautājums tiks pārrunāts valdībā, kur uz sēdi sanāks darba grupa sabiedriskā sektora finansēšanas jautājumos.

Pēc Lietuvas Statistikas departamenta datiem, skolotāji Lietuvā šobrīd pēc nodokļu nomaksas saņem caurmērā 739 eiro mēnesī, bet vidējā mēnešalga valstī ir 728 eiro.

Ministrs norādījis, ka cer tuvāko gadu laikā panākt, lai pedagogu alga pārsniegtu vidējo par 20-30%, palielinot skolotājiem stundas likmi. Pēc viņa teiktā, citās valstīs šī attiecība ir aptuveni tāda.

Viņš arī piebildis, ka mācību iestāžu tīkls būtu jāoptimizē, lai panāktu augstāku izglītības kvalitāti, bet aicinājis tiešā veidā nesaistīt šādus pārkārtojumus ar skolotāju darba samaksas jautājumu.

A. Monkevičs arī atzinis, ka situācija ar skolu tīklu katrā vietā atšķiras - vietumis skolotāju ļoti trūkst, bet citur ir par daudz.

"Ja kvalitāti gaidīsim pie netaisnīgas, neadekvātas darba samaksas, tad tā arī nekad to nesagaidīsim," viņš izteicies.

Valdība sola, ka šogad, pabeidzot pedagoga darba slodzes apmaksas modeļa ieviešanu, skolotāju algas varētu pieaugt gandrīz par desmito daļu, informē aģentūra LETA.

Kā ziņots, Lietuvas izglītības darbinieki pagājušā gada nogalē vairāk nekā mēnesi streikoja, paužot neapmierinātību ar septembrī ieviesto darba samaksas reformu, aicinot palielināt algas, samazināt skolēnu skaitu klasēs un izvirzot virkni citu prasību.

Decembrī premjerministrs Sauļus Skvernelis atbrīvoja no amata iepriekšējo izglītības ministri Jurgitu Petrauskieni, uzsverot, ka viņa lēmums nav saistīts ar skolotāju streiku, tomēr J. Petrauskienes nevēlēšanās ieklausīties streikotājos izraisīja plašu neapmierinātību.

Līdz jauna ministra iecelšanai šos pienākumus tika uzdots pildīt satiksmes ministram Rokam Masjulim, kam lielā mērā izdevās atrast kopīgu valodu ar skolotājiem. Pirms Ziemassvētkiem skolotāji vairāk nekā mēnesi ilgušo streiku beidza, kaut gan arodorganizācijām neizdevās vienoties par tām prasībām, kuru izpildei būtu vajadzīgs papildu finansējums.

Streika laikā Seims īpašas steidzamības kārtā apstiprināja prezidentes Daļas Grībauskaites iesniegto likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest vienkāršāku darba samaksas struktūru, lielāku uzmanību pievēršot skolotāju tiešajam darbam - mācību stundām. Saskaņā ar tiem paredzēts ieviest divas skolotāju darba apmaksas kategorijas - vienu, kas attiecas uz pašām stundām un to sagatavošanu, skolēnu darba vērtēšanu un klases audzināšanu, un otru, kas attiecas uz sabiedrisko darbību skolā un skolotāja profesionālo izaugsmi.

A. Monkevičs, kurš ministra amatā ir kopš pagājušās nedēļas, tagad solījis, ka šo grozījumu īstenošanai nepieciešamie likumdošanas akti, konsultējoties ar izglītības darbinieku kopienu, tiks izstrādāti līdz martam.