Šodien notikušajā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji norādīja, ka kopumā šāda pieeja dotu lielāku brīvību skolu direktoriem, kas ļautu aptvert plašāku skolotāju pienākumu loku un veidot labāku plānošanu.

IZM pārstāvji uzsvēruši, ka modelis vairāk ir vērsts uz skolēna vajadzību nodrošināšanu - būtu pieejamāks nepieciešamais atbalsts, patstāvība, kā arī pārslodzes mazināšana.

Paredzams, ka jaunais pedagogu darba samaksas modelis ļaus mazināt atalgojuma diferenci starp laukiem un pilsētām, skolēnu ziņā mazām un lielām skolām. Sagaidāms, ka veiksmīgā modeļa ieviešanas gadījumā tiktu palielināts skolotāju atalgojums laukos un tā saucamajās mazajās skolās, tostarp depopulētajās teritorijās, skolās un pašvaldībās, informē ziņu aģentūra LETA.

Pakāpeniski tiktu samazināta skolotāju pārslodze, jo atalgojuma palielinājumu skolotājiem iespējams plānot atbilstoši izstrādātam darba samaksas paaugstināšanas grafikam, nevis atkarībā no tarificēto kontaktstundu skaita un skolēnu skaita skolā. Turklāt līdz šim pārmestā situācija par nevienlīdzīgo samaksu par vienāda darba apjoma veikšanu būtu atrisināta, jo atalgojuma atšķirība pastāvētu, tikai balstoties uz pedagogu kvalitātes pakāpēm.