PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 14. jūnijs

Saiva, Saivis, Santis, Sentis, Tija

cooperation-discussion-indoors-1181362.jpg
Foto: Pexels
Jaunajā mācību saturā ietvertajā kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā jomā tiks sagaidīts, ka skolēni sevī spēs atklāt un pilnveidot savus radošos talantus, zināšanas un prasmes, žurnālistiem pastāstīja projekta "Skola 2030" mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.

Šajā jomā iekļauti tādi mācību priekšmeti kā vizuālā māksla, literatūra, mūzika un drāma. Visiem šiem mācību priekšmetiem būs jāveicina skolēnu izpratne par kultūru. Vizuālajā mākslā, piemēram, skolēni gūs zināšanas par mākslu, arhitektūru un kino, mūzikā plānots apgūt arī kolektīvo muzicēšanu. Jaunajā mācību priekšmetā "Drāma", kura apgūšana varēs notikt arī integrēti ar citiem mācību priekšmetiem, skolēni gūs zināšanas un prasmes tostarp par publisko uzstāšanos, prezentācijas prasmēm un performanci.

Paredzēts, ka šajā mācību jomā skolēni praktiski darbosies, iztēlosies un gūs prieku radošajā procesā. Par mērķi noteikta arī skolēnu radošo talantu, zināšanu, prasmju atklāšana un pilnveidošana, kā arī daudzveidīgu radošās izpausmes veidu vērtēšana un interpretēšana, mācoties izprast kultūras atšķirības un veidojot savu kultūras identitāti. Vienlaikus paredzēts, ka skolēni klātienē piedzīvos kultūras notikumus, gūstot emocionālo un estētisko pieredzi un attīstot personiskās kultūras vajadzības, līdzdarbosies kultūras mantojuma saglabāšanā un tradīciju pārmantošanā.

Jaunajā mācību priekšmetā "Drāma", kura apguvei 4.-6. un 7.-9.klasē paredzētas pa 70 stundām, skolēni iepazīs teātrim kā mākslas veidam raksturīgos izteiksmes līdzekļus, veidojot ieinteresētu, lietpratīgu teātra skatītāju, kā arī attīstīs dzīvei noderīgas prasmes - vērību, empātiju, drosmi uzstāties, saziņu, mācoties izmantot sava ķermeņa kustības, žestus, mīmiku.

Saistībā ar mācību satura attīstību kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā mācību jomā Z.Oliņa pastāstīja, ka pirmsskolā skolēni apgūs kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā elementus. Sākot ar 1.klasi, pamatizglītības posmā bērni apgūs vizuālo mākslu un mūziku, savukārt no 4.klases - arī literatūru un mākslu.

Paredzēts, ka 1.-3.klasē vizuālajai mākslai tiktu atvēlētas 175 mācību stundas, 4.-6.klasē, kā arī 7.-9.klasē - pa 105 stundām. Mūzikai pirmajās trīs klasēs tiktu atvēlētas 208 stundas, 4.-6.klasē - 175 stundas, bet 7.-9.klasē - 105 stundas. Savukārt literatūru 4.-6.klasē apgūtu 140 mācību stundas, bet 7.-9.klasē - 175 stundas. Jaunais programmas paraugs skolām paredz elastību palielināt vai samazināt mācību stundu skaitu atsevišķos mācību priekšmetos, nepārsniedzot 10% no trīs gadu kopējā apjoma, informē aģentūra LETA.

Z.Oliņa kā piemēru minēja 3.klasē apgūstamu tematu "Maska", ko iespējams apskatīt vairākos mācību priekšmetos - vizuālajā mākslā, mūzikā, valodā, drāmā un literatūrā. Vizuālās mākslas stundā skolēni varētu apgūt trīsdimensionālas maksas veidošanas prasmes, izprotot krāsu un laukumu proporciju nozīmi, papīra līmēšanas un locīšanas tehniku. Savukārt mūzikas stundās šis temats varētu atklāties ķekatu dziesmu apgūšanā un muzikālās rotaļās. Šajā mācību stundā skolēni attiecīgi muzikāli ritmiskās kustībās attīstītu koordināciju, ritmu un muzikālo dzirdi, kā arī attīstītu pakāpju izjūtu skaņkārtās. Valodas jomā šī temata apgūšana veicinātu stāsta, mutvārdu uzstāšanās un raksturošanas prasmes, drāmā - lomu spēles, maskas kā citas personas izpratne veicinātu empātijas, vērības, sadarbības un spēles prieka attīstīšanu, savukārt literatūrā skolēni ar šī temata palīdzību apgūtu folkloru - tautasdziesmas, sakāmvārdus un parunas.