E. Papule norādīja, ka modelim, kura uzdevums ir veicināt konkurētspējīga atalgojuma sistēmu, ir jārada interese jaunajos pedagogos, tādējādi ļaujot skolu direktoriem menedžēt paaudžu maiņu skolās.

Ar jaunā atalgojuma modeļa palīdzību būtu jārisina situācija, kad skolotājs strādā vairākās darba vietās, skaidroja E. Papule. Pašlaik šādu praksi veicina esošais nauda seko skolēnam modelis, kas kalpojot par izpeļņas modeli, ļaujot pelnīt vairāk, apmācot lielāku skolēnu skaitu. Nepieciešamību pēc papildu darba vietām rada arī pagaidām neizplatītā prakse apgūt vairākas pedagoģiskās kvalifikācijas, kas ļautu vienam pedagogam pasniegt vairākus mācību priekšmetus. Līdz ar to direktors ir spiests darbā pieņemt vairāk pedagogu, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Arvien vairāk skolotāju piesakoties kvalifikācijas kursiem, kas ļauj apgūt papildu iemaņas, lai varētu vadīt vairākus mācību priekšmetus, tādējādi samazinot pedagogu skaitu, kas skolā strādā mazāku slodzi, norādīja E. Papule. Viņa skaidroja, ka gan skolu direktori, gan pedagogi atzinuši, ka labprātāk strādātu vienā skolā, darot vairākus darbus.  Pašlaik ir pēdējā saskaņošanas stadija, lai likumdošanā ietvertu arī Iespējamās misijas pedagogus, kā arī papildu kvalifikācijas ieguvušos pedagogus. Tas ļautu viņiem pēc projekta beigām strādāt skolā.