Tajā ļoti nozīmīga loma ir arī pašiniciatīvai. Par to pārliecināti jaunieši, kuri piedalījās Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) rīkotajā diskusijā “Vai profesijas durvis var atvērt jau skolā?”, lai īsi diskutētu par to, cik dažāds var būt karjeras izvēles ceļš un kāda loma tajā skolām.

Skola iemāca pamatus

“Viss, ko esmu sasniedzis, ir, pateicoties manai pašiniciatīvai un aktivitātēm ārpus skolas. Prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgas karjeras izveidei, skolas solā apgūt nav iespējams. Skolā iemāca tikai pamatus. Pārējais ir jāprot atrast paša spēkiem – internetā, grāmatās, kontaktējoties ar citiem cilvēkiem vai citos veidos,” uzskata Mikus Upmalis, kurš skolas laikā aktīvi darbojās robotikas pulciņā un strādāja ģimenes uzņēmumā, bet pēc absolvēšanas nodibināja savu uzņēmumu, kas specializējas 3D printeru jomā.

Haralds Saušs, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma absolvents un pavārs, starptautiskā profesionālā meistarības konkursa WorldSkills 2015 ekselences medaļas ieguvējs, ceļā uz sasniegumiem karjerā izceļ dalību konkursos un iekšējo motivāciju: “Sīvā konkurence liek augt, pilnveidoties un noslīpēt savas prasmes līdz izcilībai. Ļoti labs veids, kā uzturēt konkurences garu arī ārpus konkursiem, ir sava elka atrašana un padarīšana par sāncensi. Mans elks ir šefpavārs Raimonds Zommers. Esmu no viņa ļoti daudz mācījies un mācos joprojām, lai dienās kļūtu labāks par viņu!”

Nevajag baidīties iet pret straumi

Silga Čerpinska, kura pēc augstskolas pabeigšanas sāka mācīties par poligrāfijas ražošanas tehniķi Rīgas Valsts tehnikumā, aicina jauniešus paskatīties uz savu nākotnes karjeru ārpus ierastā ceļa: “Ne vienmēr studijas augstskolā uzreiz pēc vidusskolas ir vienīgais un pareizais ceļš, jo profesionālā izglītība ir daudz tuvāka reālajai dzīvei un profesiju pasaulei, tāpēc nevajag baidīties iet pret straumi. Turklāt, ir vērts iesaisties visās aktivitātēs, kas ir pieejamas jau skolas laikā - projektos, Ēnu dienā un citos pasākumos. Es savu darbavietu noskatīju, kad biju ekskursijā uz šo uzņēmumu. Tagad esmu laimīga par savu izvēli un darba vietu.”

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas 10. klases skolnieks Vladislavs Aščeulovs zina, ka vēlas kļūt par ķīmiķi. Viņš šo profesiju izvēlējās bērnībā, pateicoties eksperimentiem ar etiķi un sodu: “Gūt panākumus var tikai eksperimentējot un darot to, ko neviens cits līdz šim nav darījis. Esmu pārliecināts, ka nākotnes profesija jāizvēlas katram pašam, nevis kāda ietekmē. Piemēram, mana vecmamma vienmēr ir sapņojusi, ka kļūšu par profesionālu mūziķi, tāpēc vīlās, kad pametu mācības Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, bet mans aicinājums ir ķīmija.”

Gatavojam jauniešus dzīvei, ne tikai centralizēto eksāmenu kārtošanai

Tajā pašā laikā VIAA veiktā jauniešu aptauja liecina, ka 26% jauniešu neizmanto iespējas, ko sniedz dažādas āpusskolas aktivitātes. Gandrīz tikpat jauniešiem trūkst pašiniciatīvas un motivācijas interesēties par savu nākotnes profesiju – piektā daļa aptaujāto vecumā no 14 līdz 19 gadiem par to nedomā vai nezina, par ko kļūt.