Tā, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto programmu jauniešiem Jauniešu garantija, norādīja EK pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Iniciatīvas Jauniešu programma aktīvisti apkopojuši informāciju, kas liecina, ka vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu. Mazāk nekā puse no šiem jauniešiem saņem atbalstu darba meklēšanā. Galvenie šķēršļi, kas traucē šiem jauniešiem iekārtoties darbā, ir pieredzes trūkums un darba tirgum nepietiekams izglītības līmenis, informē Jauniešuprogrammas pārstāvji.

"Es nezinu, vai tas ir slinkums, bet situācija ir ne visai laba," atzina I. Šteinbuka. "Ja šie jaunieši dzīvotu vienā pilsētā, tā būtu piektā lielākā valstī, tā būtu lielāka par Rēzekni. Tas ir diezgan traģiski," viņa uzsvēra, piebilstot, ka situācija Eiropā gan nav labāka.

Runājot par jauniešiem paredzēto atbalsta programmu, I. Šteinbuka informēja, ka gadījumā, ja jaunietis pēc skolas pabeigšanas četrus mēnešus neatrod darbavietu, valdība garantē iespēju atrast darbu, prakses vietu vai iespēju mācīties.

"Par to viņi vēl var dabūt stipendiju. Taču problēma ir tā, ka daudzi jaunieši par šādu iespēju nezina," viņa sacīja, atsaucoties uz Eirobarometra aptauju, kurā norādīts, ka 79% aptaujāto Eiropas Savienības dalībvalstīs neko nav dzirdējuši par šāda veida atbalsta programmu. Salīdzinājumam, Latvijā tikai 4% norādījuši, ka zina šādu programmu, tikmēr 20% par to bija kaut ko dzirdējuši.

Savukārt labklājības ministrs Uldis Augulis, komentējot jauniešu lēmumu neturpināt izglītību vai nepiedalīties darba tirgū, norādīja, ka daļa no viņiem, iespējams, ir gatavi iet uz darbu, taču ne strādāt.