Arī gatavojoties 2018. gada pārejai uz plašāku latviešu valodas lietošanu izglītībā, ministrijai vēl nav plāna, kā sagatavot vairāk skolotāju tieši mazākumtautību skolām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ja valdības koalīcijas līgumā ierakstītā pāreja uz izglītošanos latviešu valodā tiešām tiks īstenota, jau pēc četriem gadiem var būt vajadzīgi vairāk jauni pedagogi tieši nelatviešu skolās. IZM grasās apzināt nepieciešamo atbalstu skolām un skolotājiem, lai noskaidrotu, kāds metodiskais atbalsts un kādi mācību līdzekļi vajadzīgi. Tiks apzināts arī nepieciešamais papildfinansējums. Domāšot par pedagogu profesionālās kompetences paaugstināšanu, taču augstskolām nav dots uzdevums sagatavot skolotājus darbam tieši mazākumtautību skolās. Nav arī noteikti termiņi, cik ilgi ministrija grasās apzināt, kas tad skolām vajadzīgs, lai 2018. gadā veiksmīgi pilnveidotos.

Tikmēr skolu latviskošanas pretinieki jau uztraucas, ka pēc 2018. gada minoritāšu skolas varētu piemeklēt smags pedagogu trūkums. Darbu latviešu valodas neprasmes dēļ varētu zaudēt 70 – 80% šo skolu skolotāju, bet nebūs citu pedagogu, kas viņus varētu aizstāt. No IZM valsts sekretāra vietnieces Evijas Papules teiktā var saprast, ka tik lielām problēmām gan nevajadzētu būt. Mazākumtautību skolām bijis jāmainās jau pēdējos desmit gados, palielinot latviešu valodas īpatsvaru. Tāpēc tur pēdējos gados esot strauji atjaunots skolotāju kolektīvs, pieņemti darbā skolotāji, kuri prot latviešu valodu, lai var kvalitatīvi mācīt priekšmetus.

Taču IZM pašas sniegtā statistika liecina – kaut arī skolotāju vidējais vecums latviešu un krievu skolās būtiski neatšķiras, gados vecāku (pensijas vecuma) skolotāju nedaudz vairāk ir tā sauktajās mazākumtautību skolās. Piemēram, Rīgas 80. vidusskolā, tā sauktajā krievu skolā, kopš 2004. gada nomainījušies tikai aptuveni desmit procenti skolotāju. Taču lielākā daļa skolotāju regulāri mācījušies kursos, lai uzlabotu latviešu valodas prasmes vai iemācītos vadīt stundas bilingvāli.

Cik un kādi skolotāji skolām vajadzīgi, to IZM nav plānojusi arī iepriekšējos gados, liecina Valsts kontroles nesenais revīzijas ziņojums par IZM darbību. Tā secinājusi, ka IZM neanalizē konkrētu priekšmetu pedagogu skaitu un pedagogu vakances valstī.

IZM arī regulāri nepieprasa, neapkopo un neanalizē informāciju par augstskolās pedagoģiju studējošajiem studentiem un viņu uzsāktajām darba gaitām izglītības iestādēs. Jau 2006. gadā, revidējot izglītības sistēmu, Valsts kontrole ieteica noteikt kārtību, kādā plānojama vispārējās izglītības pedagoģiskā personāla plānošana un analīze.

Ministrija gan Valsts kontrolei norādījusi, ka, slēdzot līgumus ar augstskolām par valsts apmaksātajām studiju vietām, tā analizē skolu sniegto informāciju par vakancēm un apspriežas ar augstskolām. Taču IZM, dalot valsts apmaksātas vietas pedagoģijas studijām, neņem vērā, cik cienījamā vecumā ir katra mācību priekšmeta skolotāji, tātad nenoskaidro, kuru jomu skolotājus nākotnē vairāk vajadzēs nomainīt.

VK dati liecina, ka ik gadu par valsts budžeta līdzekļiem sagatavojamo skolotāju skaits būtiski nemainās. Piemēram, 2011. gadā pamatstudijās bija jāsagatavo 400 pedagogi, 2012. gadā – 472, bet 2013. gadā – 428 pedagogi. Visvairāk pēdējo triju gadu laikā sagatavoti pirmsskolas un sākumskolas skolotāji. Tas nozīmē, ka vismaz daļēji skolotāju sagatavošana tomēr atbilst reālajai situācijai izglītībā: pēdējos gados visvairāk audzis tieši bērnudārznieku un pirmklasnieku skaits. Nākamie biežāk gatavotie ir pamatizglītības un mūzikas skolotāji. Katrā profesiju grupā sagatavoti pa 92 skolotājiem. Vismazāk – tikai 14 – tiek skoloti ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotāji.

Revīzijā konstatēts, ka IZM neapkopo informāciju par to, kur pēc augstskolas absolvēšanas jaunie skolotāji uzsāk darba gaitas. 2013. gadā pēc VK kontroles ierosinājuma ministrija šos datus tomēr apkopoja un secināja, ka darbu izglītības iestādēs uzsākuši 165 jaunie pedagogi – 123 skolās, bet 39 – bērnudārzos.