Patlaban sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem notiek tā priekšlikumu izstrāde, tomēr nav zināms, vai valsts budžetā tam atradīsies papildu līdzekļi. Līdz ar to tiek izvērtēti visi iespējamie scenāriji, vēsta laikraksts Diena.

Lai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) spētu izstrādāt priekšlikumus jaunai augstākās izglītības finansēšanas sistēmai, pērnā gada beigās aptuveni par 202 000 eiro tika pasūtīts Pasaules Bankas pētījums. Ekspertiem tika sniegts uzdevums deviņu mēnešu laikā izvērtēt starptautiskajā vidē izmantoto augstākās izglītības finansēšanas modeļu piemērotību Latvijai un sniegt rekomendācijas to ieviešanai. Lai gan darbs vēl nav pabeigts un ar konkrētiem priekšlikumiem eksperti nāks klajā vien septembrī, jau tagad ir pieejami divi no trim ziņojumiem. Rezultāti gan nav pārsteidzoši – sistēmā ir ievērojams līdzekļu trūkums. Eiropas Savienībā (ES) vidēji augstākajai izglītībai tiek piešķirti 1,26% no IKP, turpretim Latvijā tam atvēl 0,8% no IKP. Finansējuma trūkums augstskolu pamatfunkciju nodrošināšanai tiek kompensēts ar studiju maksu un Eiropas struktūrfondiem, bet līdz ar to šie līdzekļi netiek izmantoti izaugsmei un inovācijām.

Pasaules Bankas eksperti arī secinājuši, ka valsts finansējums tiek piešķirts pēc principa «visiem pa druskai», galvenokārt balstoties uz uzņemšanas rādītājiem, līdz ar to finansēšanas mehānismā nav efektīvu sniegumu un konkurenci veicinošu elementu. Arī pašreizējā pieeja budžeta vietu un stipendiju sadalē izraisa jautājumus par taisnīgumu, jo tās ir pieejamas labākajiem studentiem, tādējādi, visticamāk, ieguvēji ir studenti no labākām sociāli ekonomiskajām grupām. Šajā gadījumā Eiropas tendences ir dažādas – vairākas valstis, kas bija ieviesušas mācību maksu, vēlāk nolēma to pavisam vai daļēji atcelt. Tajā pašā laikā citas valstis nolēmušas palielināt privāto ieguldījumu daļu.

IZM valsts sekretāre Sanda Liepiņa Dienai paskaidroja, ka ekspertiem ir jāizstrādā trīs scenāriji. Pirmkārt, kā varētu uzlabot sistēmu pašreizējā finansējuma ietvaros. Otrkārt, kāda veida izmaiņas varētu ieviest, ja būtu pakāpenisks finansējuma pieaugums. Treškārt, ko nozīmētu pilns publisks finansējums jeb bezmaksas augstākā izglītība.

Nereti nozares pārstāvji šāda veida pētījumiem neredz lietderību, taču šoreiz tiek pausta atzinība. Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzīmēja – lai gan ekspertu secinājumi atkārtoti uzsver tās problēmas, kas nozarē jau vairākus gadus ir zināmas, šoreiz vērtējums no malas, iespējams, nesīs vēlamos rezultātus. Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja vietniece Tatjana Volkova norādīja, ka vēl nepieciešama diskusija, kādus mērķus ministrija ar jauno modeli vēlas sasniegt. Piemēram, ir jārada labvēlīga vide augstskolu modernizācijai un internacionalizācijai, kā arī jāsasniedz Eiropas Savienības izvirzītais mērķis – panākt, ka līdz 2020. gadam 40% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir augstākā izglītība.

Eksperti ar pēdējo ziņojumu nāks klajā septembra sākumā, savukārt IZM līdz decembra beigām Ministru kabinetā iesniegs jau konkrētu koncepciju. Tomēr, tā kā ir saņemti mājieni, ka papildu finansējums no valsts budžeta 2015. gadam netiks piešķirts, jaunā modeļa ieviešana dzīvē ir reāla tikai 2016. gadā, atzina S. Liepiņa.