PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

6825.jpeg
Foto: diego_cervo / 123RF
Lai veicinātu nepilsoņu vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem, jāuzlabo latviešu valodas apmācības iespējas nepilsoņiem.

Tāpat jāakcentē naturalizācijas iespējas nepilsoņu bērniem. Tā secinājuši Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētnieki, veicot pētījumu Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze. Tajā uzsvērts, ka ikviens indivīds var censties mēģināt mazināt negatīvismu, tostarp draudzīgi iedrošinot savus cilvēkus runāt latviski, mudinot nekautrēties no izrunas kļūdām un esot iecietīgākiem pret dažkārt ne tik raito valodas plūdumu, laipni un ar cieņu izturoties vienam pret otru.

Būtu jānodrošina daudzveidīgs atbalsts latviešu valodas apguvei. Pētnieki noskaidrojuši, ka daudzu nepilsoņu sliktās latviešu valodas zināšanas un latviešu valodas vides trūkums zināšanu nostiprināšanai ir galvenais iemesls, kāpēc viņi nevar iziet naturalizācijas procedūru.

Pētnieki uzsvēruši, ka nepilsoņa statuss Latvijā ir saistīts ar negatīvām emocijām Latvijas nepilsoņu vidū un veicina norobežošanos no valsts. Piederības sajūta Latvijas valstij nepilsoņu vidū nav vienkārša. Lai gan daļa nepilsoņu jūtas piederīgi Latvijai, nepilsoņa statuss rada nepilnvērtības sajūtu un rūgtumu, kas tiek vērsts pret valsti. Piederības sajūta Latvijas sabiedrībai vairāk saistās tieši ar piederības sajūtu Latvijas krievu kopienai. Nereti nepilsoņi pauž viedokli, ka Latviju pamest negrasās, jo valstij esot pieķērušies pat ciešāk nekā daļa latviešu, kas emigrē uz Lielbritāniju vai Īriju.

Tāpat būtu jāveicina jaunākās paaudzes integrācija. Būtu nepieciešams sagatavot un izsūtīt nepilsoņu bērniem un vecākiem aicinājumu reģistrēt savu bērnu par Latvijas pilsoni. Šāda kārtība attiecas uz bērniem, kuri Latvijā dzimuši pēc 1991.gada 25.aug usta un vēl nav sasnieguši 15 gadu vecumu. Pētnieki uzsver, ka tieši tuvinieku pilsonība ir labākais motivators.