PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 17. jūnijs

Artis, Artūrs

8051.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Saasinoties Krievijas un Rietumu attiecībām, mūsu lielās kaimiņvalsts amatpersonas aizvien biežāk runā par "kaitīgo ārzemju ietekmi". 

Īpaši tiek uzsvērts, ka tai visvairāk pakļauti jaunākās paaudzes interneta lietotāji. Tiek apspriesti jauni pasākumi, lai skolēniem nebūtu iespēja piekļūt nevēlamiem interneta resursiem, taču laikraksts Moskovskij Komsomoļec noskaidrojis, ka jau tagad Krievijas skolās tīmeklis tiek rūpīgi filtrēts.

Pašlaik interneta pieslēgums ir gandrīz visās Krievijas skolās, turklāt pilsētās tas parasti nozīmē to, ka pieeja internetam ir ne tikai skolotāju istabās vai atsevišķās klasēs, kur notiek datorzinību mācīšana. Piemēram, Maskavā vien aptuveni 1500 skolās ir iekšējie bezvadu tīkli, kas ļauj skolēniem izmantot personīgās elektroniskās ierīces (viedtālruņus, planšetdatorus utt.) sērfošanai internetā - gan starpbrīžos, kad tas ir atļauts, gan, ko tur slēpt, arī stundu laikā. "Tieši skolas pienākumos ietilpst skolēnu aizsargāšana no kaitīgas internetā atrodamas informācijas," raksta Moskovskij Komsomoļec.

Tiesa, sākotnējo aizsardzības barjeru nodrošina interneta pakalpojumu sniedzējs. Tā uzdevums ir bloķēt dažādus interneta resursus, ko par kaitīgiem atzinusi valsts uzraudzības komisija Roskomnadzor. Kādas interneta pakalpojumu kompānijas tehniskais direktors Aleksejs Morozovs (Алексей Морозов) stāsta, ka tas nozīmē bloķētu pieeju resursiem, kas propagandē terorismu, mudina uz narkotiku lietošanu vai pašnāvībām un tamlīdzīgi. "Taču parastajiem klientiem mēs nebloķējam pieeju pornogrāfijas vietnēm, azartspēļu vietnēm un daudz kam citam, kas nav pretrunā ar likumu, bet skolēniem, protams, nebūtu jālieto," skaidrojis A. Morozovs. Tas ir skolu uzdevums, un iespējami divi varianti - vai nu mācību iestādes IT daļa pati veic šo resursu bloķēšanu, vai arī noslēdz līgumu ar interneta pakalpojumu piegādātāju, kas uzņemas šos pienākumus veikt. Lai no skolas bezvadu tīkla attiecīgajiem resursiem pieejas nebūtu, tiek uzstādītas īpašas filtru programmas, norādījis A. Morozovs, piebilstot, ka viņa kompānija rūpējas arī par to, lai kaitīgos resursus nevarētu sasniegt, izmantojot aplinkus ceļus, tā sauktos proxy serverus.

Skolām, protams, ir ērtāk uzreiz slēgt līgumu, taču, ja pieeju resursiem uzrauga skolas pašas, ir iespējams elastīgāk reaģēt uz dažādām situācijām. Piemēram, Maskavas 1576. ģimnāzijas IT nodaļas vadītājs Igors Plužņikovs (Игорь Плужников) stāsta, ka šīs skolas administrācija nolēmusi bloķēt arī interneta sociālos tīklus. "Taču, ja kādam no pasniedzējiem kaut ko steidzami tajos jāatrod, mēs pēc viņa lūguma uz laiku šo filtru atslēdzam," viņš stāstījis.

Krievijas provinču skolās gan mēdz būt cita pieeja - pamatojoties uz sarakstu, ko parasti sastādījusi vietējā izglītības pārvalde, skolu IT daļu vadītāji noregulē filtrus tā, ka no skolas interneta tīkla pieeja ir tikai stingri noteiktiem resursiem. Kurskas apgabalā, piemēram, šajā baltajā sarakstā ir 1256 interneta vietnes, lielākoties tie ir specializēti izglītības resursi. Tiesa, Moskovskij Komsomoļec pauž izbrīnu, kādēļ šajā atļauto vietņu sarakstā nav Vikipēdijas, toties ir, piemēram, kopš 2007. gada neatjaunota vietne ar kosmonautikas ziņām un, nez, kādēļ, arī kāds interneta resurss, kas piedāvā dzīvokļu remonta pakalpojumus.