PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2025. gada 10. maijs

Maija, Paija

5877.jpeg
Vasaras pētniecisko ekspedīciju laikā studenti dragājuši pa niedrēm. Prakse, tad gulbji, pēc tam brauciens uz Norvēģiju, tad konference, visbeidzot sikspārņu pētnieku saiets – vasara bijusi pieblīvēta.

"Sākot studēt, cerēju, ka vismaz vienreiz sanāks aizbraukt kādā ekspedīcijā. Nu izskatās, ka visas iespējas nemaz nevar paspēt izmantot," stāsta Daugavpils Universitātes (DU) 2. kursa students Kristaps Sokolovskis – biologs pēc pārliecības. Viņš šovasar kopā ar ornitologu Dmitriju Boiko nedēļu gredzenoja ziemeļu gulbjus. Līdzīgi raiba vasara bijusi arī daudziem citiem dabaszinātņu studentiem. Un ne tikai – ekspedīcijās, vācot materiālus izpētei, dodas ne tikai topošie biologi, ģeogrāfi un ģeologi, bet arī vēstures, baltu filoloģijas un kultūras un citu jomu studenti. Pamatā – pētniecībā aktīvākie, vēsta laikraksts Diena.

Ekspedīcija pa Kurzemes dīķiem, kurā Kristaps piebiedrojās ziemeļu gulbju pētnieka D. Boiko brīvprātīgajiem palīgiem, bioloģijas studentam palikusi atmiņā ar interesantiem atklājumiem. "Traks pasākums, turklāt bez samaksas. Komandu nav viegli savākt, jo ne katrs ko tādu grib darīt," viņš saka. Ik dienu cēlušies ap septiņiem astoņiem un līdz tumsai vālējuši pa dīķiem, kur ir ziemeļu gulbju ligzdošanas vietas. Braukuši ar laivu, glābšanas vestēs briduši pa niedrēm, ar īpašiem āķiem gūstījuši gulbjus, kurus gredzenojuši, svēruši, mērījuši, ņēmuši DNS paraugus. 

Dmitrijs Poršņovs – Latvijas Universitātes (LU) vides zinātnes maģistrantūras 1. kursa students un Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) darbinieks – ekspedīcijās, kas ilgst no dažām līdz desmit dienām, devies daudzkārt. Šovasar piecos Rēzeknes apkaimes ezeros ņemti paraugi, pēc kā tiks noteikti nogulumu iegulsnēšanās apstākļi, ķīmiskais sastāvs, derīgās īpašības, jo tos plaši izmanto medicīnā, kosmētikā, lauksaimniecībā. Savākto materiālu pētīs visu ziemu, un studenti uz tā balsta arī savus studiju darbus. 

"Dabaszinātnes nav iedomājamas bez ekspedīcijām," komentē LU ĢZZF dekāns Oļģerts Nikodemuss. Doktorantu ekspedīcijas finansē LU, bet bakalauri un maģistranti var piedalīties tajās, kas notiek pasniedzēju projektu ietvaros vai nu ar Latvijas, Eiropas Savienības (ES) vai starptautisku organizāciju finansējumu. "Jau pirmkursniekiem iesaku – meklējiet pasniedzēju! Daļa no viņiem ir ļoti aktīvi un savās pētnieku komandās iekļauj studentus, ko ievērojuši." Tiesa, ekspedīcijās studenti atalgojumu saņem tikai tad, ja projektā piedalās kā darbinieki. Ārzemēs, īpaši ASV, Dānijā, Francijā, populāras ir studentu maksas ekspedīcijas pat uz Antarktīdu, kuras apmaksā viņi paši vai daļēji augstskola. Latvijā šādas prakses nav, jo studentiem maciņi plānāki, taču treknajos gados bijusi iespēja pieteikties ekspedīcijām ārzemēs LU budžeta ietvaros. Tagad uz citām valstīm dodas pētīt, ja ir sadarbības projekts.