PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 04. decembris

Baiba, Barba, Barbara

10207.jpeg
Foto: dotshock / 123RF
Bērnu audzināšanas procesā vecāki bieži uzdod sev jautājumus par to, kā bērnu vislabāk motivēt un kas traucē viņa izaugsmei. 

Bieži vien, labu vēlot, vecāki pielieto lielu spiedienu vai motivē bērnus tā, kā viņi motivētu paši sevi. Taču aizmirst - ne vienmēr vecāku un bērnu personības tipi sakrīt, un tas, kas motivē vienu, var būt vienaldzīgs vai sāpīgs citam. Aicinot jauniešus un viņu vecākus pieteikt savas atvases jauniešu ideju konkursam “Diena kā piedzīvojums”, personīgās izaugsmes trenere Dace Briede-Zālīte stāsta par to, kā vecāki var palīdzēt bērniem sasniegt jaunas virsotnes, iedvesmot piepildīt sapņus un noticēt saviem spēkiem, informē Juliana Maniševa, projekta “Diena kā piedzīvojums” koordinatore.

Bērni un jaunieši ir ģimenes spogulis

Bērna izaugsmi līdz vidusskolas beigšanai ļoti lielā mērā nosaka ģimenes vērtību sistēma, sadarbības kvalitāte ar vecākiem un ģimenes apstākļi. Tas pats nosaka arī bērna vērtību sistēmu, ar ko viņš dzīvo līdz nākamajam savam dzīves periodam vai līdz nonāk citā vidē, piemēram, citā pilsētā, augstskolā vai uzsāk pirmās darba gaitas. "Es daudz laika pavadu, ciemojoties skolās dažādos Latvijas reģionos, un reizēm satieku bērnus, kuri runā kā gados veci cilvēki. Viņi vaino valsti visās likstās, netic savai nākotnei un ir kopumā ļoti negatīvi noskaņoti. Pēc bērna teiktā var uzreiz saprast ģimenes nostāju par vairākām lietām, jo bērni pārsvarā tikai atskaņo savā ģimenē dzirdēto un pieredzēto. Tieši pozitīvo viedokļu trūkums rada ierobežojošus uzskatus par savām spējām. No tā sāk rasties apātija, neticība nākotnei, ko mēs – pieaugušie - no malas tulkojam kā slinkumu vai motivācijas trūkumu," stāsta Dace Briede-Zālīte, personīgās izaugsmes trenere un Jauniešu akadēmijas “Pacelt Pasauli” dibinātāja un vadītāja.

Četri jauniešu tipi

Lai atrastu īsto veidu, kā motivēt jaunieti sasniegumiem, ir jāsaprot - katram vārds “sasniegums” nozīmē ko citu. Zināšanām par personību tipiem ir ļoti liela loma, lai rastu atbildi uz mūžīgo jautājumu - kā motivēt? Piemēram, ar sacensības gara kultivēšanu var motivēt "sasniedzējus" - jauniešus, kuriem ir svarīgi būt pirmajiem, pamanītiem un labākajiem. Šiem jauniešiem ir svarīgi, lai treneris vai skolotājs ir ļoti spēcīga personība, kas spēj iedvesmot. Ja cilvēks, kas centīsies motivēt, nebūs pārliecinošs, šādi jaunieši drīzāk izsmies viņu, nekā klausīsies teiktajā. Otrajā jauniešu grupā ir pieskaitāmas “sabiedrības dvēseles”, kuras vislabāk ir motivēt, uzslavējot par paveikto. Viņi ir ļoti aktīvi, taču jūtīgi. Ja viņu darbu nenovērtē, šādiem bērniem ļoti ātri pazūd motivācija.

Trešie ir stabilitātes meklētāji, kuriem galvenā motivācija būs stabilitāte un paredzamība. Uz viņiem neiedarbojas sacensības, reitingi, skaļi pasākumi un liela cīņa. Viņi labprātāk uzturas vidē, kur nav strīdu, lielīšanās, sacensības, nav dalījuma “labajos” un “vēl labākajos”. Ar šiem bērniem ir jāatrod laiks izrunāties. Ceturtais jauniešu tips ir “zinātnieki” jeb “eksperti”. Viņus ieteicams motivēt, sniedzot atbalstu mācību vai olimpiāžu mērķu sasniegšanai. Šādu jauniešu mērķi vienmēr ir ļoti prātīgi apdomāti, aprēķināti un iepriekš izpētīti. Tāpēc pieaugušo uzdevums ir atbalstīt viņus, kamēr tiek pieņemti lēmumi, jo tos viņi pieņem ļoti ilgi.

"Lai arī cik ļoti gribam palīdzēt saviem bērniem, to varēsim izdarīt tad, kad bērns būs pilnībā uzticējis savus sapņus pieaugušajiem un kad pieaugušie nevis kritizēs, bet aizstāvēs bērna sapņus. Diemžēl bieži vien gan vecāki, gan skolotāji netic bērnu sapņiem, par ko arī nekautrējas atklāti pateikt atvasei, ar ko sagrauj bērna motivāciju. Cilvēku nevar motivēt ar nicinājumu vai kritiku. Pieaugušajiem jātic bērnam un jātic viņa sapņiem, pretējā gadījumā jāuzņemas atbildība par bērnu un jauniešu motivācijas trūkumu. Lai atkārtoti atrastu iedvesmu, rodot situāciju vai cilvēku, kas ļaus noticēt sev, var paiet ļoti ilgs laiks," pieredzē dalās D.Briede-Zālīte.

Lai jaunieši varētu sasniegt vairāk, viņiem bieži vien trūkst ne vien atbalsta, bet arī līdzekļu. Tāpēc, lai atbalstītu 15 - 20 gadus vecus jauniešus izaugsmes potenciāla apgūšanā, talantu attīstībā un ieceru īstenošanā, vēl līdz 29.maijam (ieskaitot) jaunieši no visas Latvijas ir aicināti piedalīties konkursā “Diena kā piedzīvojums”. Konkursam ir aicināti pieteikties gan paši jaunieši, gan arī pieteikt savus bērnus ir aicināti arī pieaugušie. Lai sniegtu iespēju sevis attīstībai un pilnveidošanai, šogad pieciem jauniešiem no visas Latvijas katram būs iespēja saņemt finansējumu līdz 2000 eiro savu ieceru realizēšanai.

Konkursa ietvaros jauniešiem tiks sniegta iespēja pierādīt sevi dažādās jomās, piemēram, mākslas, mūzikas, zinātnes, sporta, moderno tehnoloģiju u.c. jomās. No visiem pieteikumiem žūrija katrā Latvijas reģionā (Rīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale) izvēlēsies piecus labākos pieteikumus, kas sacentīsies balsojumā, lai katrā reģionā viens talantīgākais un uzņēmīgākais jaunietis saņemtu līdz 2000 eiro sava talanta attīstībai un ieceru īstenošanai.

Pieteikumus izskatīs un izvērtēs konkursa žūrija, kuras sastāvā ir “Narvesen” valdes priekšsēdētāja Katrīne Judovica, jauniešu organizācijas “Avantis” direktore Ilona Bičevska un “Radio 5” balss Karmena Stepanova. Viņi izvēlēsies piecus labākos jauniešu pieteikumus katrā Latvijas reģionā, kas laika periodā no 2016. gada 8.jūnija līdz 1.jūlija plkst. 12.00 tiks virzīti interneta balsošanai, kur tālāk labāko pieteikumu katrā reģionā izvelēsies Latvijas iedzīvotāji.