Valsts ir izvirzījusi mērķi pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot pedagogiem 40 stundu darba nedēļu, vēsta ziņu aģentūra LETA. Lai to sasniegtu, 2006.gadā tika iesākta pedagogu, izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai, darba samaksas paaugstināšanas programma 2006.- 2010.gadam.
Kā veicināt jauno pedagogu ienākšanu izglītības sistēmā?

Programmas īstenošanu pārtrauca 2009.gada valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldībām pedagogu darba samaksai samazinājums, tika samazināta zemākā pedagoga mēneša darba algas likme. No 2010.gada 1.septembra tika atsākts darbs, lai nākotnē ieviestu 40 stundu darba nedēļu - pedagogiem ir nodrošināta samaksa par papildu pienākumiem un atbalstu skolēniem, izlietojot tam līdz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas.
IZM vērš uzmanību uz to, ka deklarācijā noteiktais uzdevums - pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu un pārejot uz vienotu pedagogu pienākumu izpildes uzskaiti, veidojot vienotu finansēšanas sistēmu visiem pamata un vidējās izglītības veidiem, t.sk. speciālajai un iekļaujošajai izglītībai, kā arī pakāpeniska pedagogu darba samaksas iekļaušana vienotajā valsts sektora atalgojuma sistēmā - nav iespējams bez papildu finansējuma.
Lai pārietu uz darba samaksas sistēmu par 40 stundām darba nedēļā un pakāpeniski pedagogu darba samaksu iekļautu vienotajā valsts sektora atalgojuma sistēmā papildus nepieciešami aptuveni 60 miljoni latu.
IZM uzsver, ka nav pieļaujams finansējuma samazinājums pedagogu darba samaksai, jo ir izvirzīts valstisks mērķis pilnveidot pedagogu darba samaksas sistēmu, ieviešot 40 stundu darba nedēļu, pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai jākļūst par vienu no pamatnosacījumiem jauno pedagogu ienākšanai izglītības sistēmā.
IZM uzsver, ka valstij jāturpina pedagogu darbības kvalitātes vērtēšanas sistēmas ieviešana kā pamats pedagogu karjeras attīstībai un pedagogu darba samaksas diferenciācijai. Pretējā gadījumā Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzfinansējuma līdzekļi būs izlietoti neatbilstoši plānotajam par pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanu Latvijā.
Tāpat būtu jāturpina atbalstīt pašvaldības, kuru administratīvajās teritorijās ir mazs skolēnu blīvums, skolēnu skaitam piemērojot papildu koeficientu, lai nodrošinātu izglītības pieejamību laukos, kā arī jāatbalsta to pedagogu, kuri piedāvā inovatīvas izglītības programmas, iniciatīva, tādējādi sekmējot skolēnu jaunradi un iesaistoties Latvijas lauku depopulizācijas novēršanā.
Kā ziņots, pērn 70,3% 7.-12.klašu skolotāju Latvijas skolās bija vecāki par 40 gadiem. Tikai 7,7% šo klašu skolotāju ir vecumā līdz 30 gadiem, savukārt 22% skolotāju ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Pēdējo četru gadu laikā gados jaunāko skolotāju skaits ir būtiski samazinājies. Ja 2007.gadā līdz 30 gadiem bija 9,8% vecāko klašu skolotāju, tad pērn vairs tikai 7,7%.
IZM uzsver, lai arī kopumā skolotāju vecuma struktūra pa mācību priekšmetiem neatšķiras no pedagogu vidējās vecuma struktūras, tomēr bažas rada fakts, ka vairāk par 40% no kopējā mācību priekšmeta pedagogu skaita, kuriem ir vairāk par 50 gadiem, ir fizikas un ķīmijas skolotāji. Eksakto mācību priekšmetu skolotāju novecošanās nākamo piecu gadu laikā draud ar iespējamu kvalificētu skolotāju deficītu eksakto mācību priekšmetu pasniegšanā vidējā izglītībā.