Kā novēro sociālā pedagoģe, pēdējos gados būtiski mainījušās grūtības, ar kurām bērni saskaras mācību vidē: “Ja agrāk biežāk dominēja disciplīnas jautājumi un motivācijas trūkums, tad mūsdienās arvien biežāk novērojamas emocionālas grūtības, piemēram, trauksme, nogurums un nespēja koncentrēties. Šīs pārmaiņas saistītas gan ar lielo informācijas apjomu, ko bērni uzņem ik dienas, gan ar paaugstinātu slodzi un grūtībām veidot veselīgas attiecības, tostarp ar klasesbiedriem,” norāda M. Balode. 

Sākumā jāmēģina risināt problēmas 

Ja bērns vai pusaudzis sāk neapmeklēt skolu, mājās kļūst noslēgts, emocionāli noguris, ir svarīgi noskaidrot šādas uzvedības iemeslus. Protams, katra situācija jāvērtē individuāli, taču galvenais ir saprast, vai problēmas saistītas ar klases kolektīvu, mācību grūtībām vai citiem faktoriem — iespējams, pat ar vairākiem vienlaikus.

Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” sociālā pedagoģe Monta Balode uzsver: “Ja cēlonis tiek laikus apzināts un risināts sadarbībā ar bērnu, vecākiem, pedagogiem, sociālo pedagogu un psihologu, nereti izdodas panākt, ka bērna emocionālais stāvoklis un uzvedība uzlabojas, ļaujot viņam veiksmīgi turpināt mācības esošajā vidē. Tomēr ir situācijas, kad esošā mācību iestāde patiešām nav piemērota konkrētā bērna vajadzībām, un skolas maiņa kļūst par nepieciešamu soli. Šādā situācijā būtu vēlams konsultēties arī ar speciālistiem.”

Situācijas, kad vecāki kopā ar bērnu apsver izglītības iestādes maiņu, ir ļoti dažādas. Saskaņā ar Tālmācības vidusskolas “Blaumanis” vecāku aptaujas rezultātiem, biežākie iemesli, kāpēc bērni uzsāk mācības tieši tālmācībā, ir saistīti ar akadēmisko kvalitāti un individuālo pieeju. Proti, bērni var mācīties savā tempā, saņemt pedagogu atbalstu, kad vielas apguve sagādā grūtības, kā arī piedzīvot iejūtīgu un cieņpilnu attieksmi. Tikmēr vecākiem tas sniedz garantiju, ka, savlaicīgi izpildot pedagogu uzdotos uzdevumus, bērns veiksmīgi pabeigs skolu.

Vēl vecāki norādījuši, ka bērns pametis iepriekšējo mācību iestādi, jo saskāries ar stresu, sociālo spriedzi vai pat mobingu. Šādos gadījumos, kad problēmas saistītas ar sociālajiem aspektiem, risinājums var būt tālmācība, nodrošinot bērnam mācības drošā un pazīstamā vidē — mājās.

Pozitīvi uzlabojumi būs tad, ja bērns nepaliks viens

Sociālā pedagoģe norāda, ka ļoti svarīgi, lai bērns mācību procesā nepaliktu viens, īpaši pamatskolas vecumā. Vecāku iesaiste un pedagogu atbalsts ir būtisks, jo bērnam jāsajūt, ka viņam ir cilvēki, pie kuriem vērsties pēc palīdzības, ja rodas jautājumi vai grūtības.

Viņa novēro, ka, uzsākot mācības mājas apstākļos, bērns nereti diezgan ātri izjūt atvieglojumu un emocionālu stabilitāti, kas veicina ticību saviem spēkiem un paaugstina mācību motivāciju. Adaptācijas posmā bērns pakāpeniski apgūst pašvadītas mācīšanās prasmes, proti, laika plānošanu, spēju pieslēgties tiešsaistes nodarbībām un orientēšanos digitālajā mācību vidē. Jāņem vērā, ka tas vienlaikus ir jauns un iepriekš nepieredzēts process daudziem bērniem un viņu vecākiem, kas prasa laiku un pacietību.

Svarīgi, lai bērni, īpaši tie, kuri mācās tālmācībā, piedalītos arī ārpusskolas nodarbībās, piemēram, pulciņos, sporta aktivitātēs, brīvprātīgajā darbā u.tml. Tas palīdz attīstīt socializēšanās prasmes un stiprina bērna pašapziņu.

Pusaudži ir dumpinieciskāki un patstāvīgāki

Stāsta Monta Balode: “Runājot par jauniešiem, viņu uzvedība šajā attīstības posmā ir ievērojami atšķirīgāka, salīdzinot ar pirmskolas vecuma bērniem. Pusaudžiem bieži raksturīgs dumpinieciskums, nevēlēšanās dalīties ar savām emocijām vai uzklausīt pieaugušo padomus, tāpēc viņu noskaņojumu attiecībā uz grūtībām mācību iestādē nereti ir sarežģīti uztvert. Šādās situācijās vecākiem sarunu ieteicams sākt ar sapratni, nevis pārmetumiem, un, kas īpaši nozīmīgi, — patiesi klausīties un palīdzēt jaunietim pašam apzināties, kas viņu satrauc.”