PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 22. aprīlis

Armanda, Armands

10075.jpeg
Foto: pressmaster / 123RF
Vairāku Latvijas pašvaldību vadītāji izteikušies par izglītības un zinātnes ministra ideju atteikties no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem.

Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde uzskata, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska ideja atteikties no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, lai varētu atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, ir nepareiza arī no politiskā viedokļa.

"Šo ideju pilnībā neatbalstu. Tad arī pašvaldības var pateikt, ka noņems finansējumu kaut kādam mērķim, novirzot citam, un prasīs citu finansējuma avotu. Brīvpusdienas 1.-4.klases audzēkņiem no valsts bija ļoti pozitīvs pienesums. Šāds paziņojums nav pareizs arī no politiskā viedokļa," pauda G.Žilde.

Viņa ir pārliecināta, ka algas pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem jāpaaugstina obligāti, taču ne uz pašvaldību rēķina. "Jā, iespējams, lielas pilsētas tiks galā bez problēmām, taču tādiem maziem novadiem kā mēs tas būs ļoti grūti. Protams, meklēsim risinājumus, taču brīvas naudas mums nav," sacīja G.Žilde.

Proporcijas mainīšana iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem, problēmu ar brīvpusdienām gan varētu atrisināt. G.Žilde arī atgādināja, ka pašvaldība nodrošina brīvpusdienas pamatskolēniem.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzskata, ka ir atbalstāms priekšlikums nodalīt funkcijas - valsts nodarbojas ar visu, kas saistīts ar pedagogu atalgošanu, un pašvaldības finansē 1. līdz 4.klasei brīvpusdienas.

A.Dukulis gan piebilda, ka finanšu avoti šāda modeļa īstenošanai esot "atsevišķi diskutējams jautājums".

Ogres novada pašvaldības attieksme pret izglītības ministra paustajiem variantiem, kā rast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, ir noraidoša, ziņu aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā.

Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma jautājumos Egils Helmanis pauž, ka nedrīkst jaukt visu kopā - brīvpusdienas un skolotāju algas. Viņaprāt, ir nepareizi, ka iepriekš iedoto grasās atņemt - ģimenes ar bērniem ir jāatbalsta visādos veidos, jo, lai izaudzinātu un izskolotu bērnus, vecākiem izdevumi ir milzīgi.

Papildinot kolēģi, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos Ineta Tamane uzsvērusi, ka, piešķirot brīvpusdienas, valsts risina arī sociālās problēmas, kas saistībā ar ekonomisko situāciju, īpaši lauku reģionos, ir ļoti būtiski.

"Nodrošinot brīvpusdienas skolās, tiek attīstīta veselīga uztura apmācība, ko reizēm nenovērtē bērna vecāki. Mēs domājam par veselu un attīstītu nākamo paaudzi, un tas ir valstiski svarīgi," uzskata I.Tamane.

"Par proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodoklī, iespējams, būtu vērts diskutēt - kādi ieguvumi, risinājumi. Tas, ko pašvaldības vēlētos redzēt vismaz piecu gadu periodā, būtu plānveidīgs algu palielināšanas grafiks visiem pedagogiem," norādījusi priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības lietu jautājumos.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pauda viedokli, ka no sistēmas un ilgtspējas viedokļa pievilcīgākais veids, kā rast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, šķiet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas palielināšana, jo tas vēl vairāk liktu pašvaldībām veicināt jaunu darbvietu rašanos vai esošo saglabāšanu.

Viņš gan atzina, ka Valkas novada pašvaldībai ir pieņemami visi trīs ministra piedāvātie varianti, galvenais, lai kāds no tiem realizētos.

"Valsts mērķdotācijas palielināšana ir vienkāršākais risinājums. Savukārt atbildības maiņa par brīvpusdienu finansēšanu, ja valsts sāk apmaksāt pirmsskolas pedagogu algas arī četrgadniekiem, raisa nedaudz vairāk jautājumu, bet arī ir iespējama, un mēs tam neiebilstu," piebilda V.A.Krauklis.

Būtu tikai loģiski, ja valsts pilnībā nodrošinātu atalgojumu izglītības iestāžu pedagogiem, bet pašvaldības - ēdināšanu skolās, jo skolu uzturēšana, tostarp skolēnu ēdināšana, ir pašvaldības kompetence, pauda Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.

"Tas būtu ļoti loģisks un pamatots lēmums, jo likumā ir noteikts, ka pašvaldības funkcija ir skolu uzturēšana, tai skaitā ēdināšana. Nav īsti skaidrs, kāpēc pirms tam valsts uzņēmās 1.-4.klases skolēnu ēdināšanu. Taču, ja tagad valsts Izglītības un zinātnes ministrijas personā gatava maksāt atalgojumu pirmsskolas pedagogiem pilnā apmērā, viss būs, kā tam arī jābūt," uzskata Ē.Lukmans, atzīstotot gan, ka pašlaik vēl nav skaidrs, vai valsts gatava maksāt atalgojumu pilnā apmērā.

Viņaprāt, valstij būtu jāmaksā atalgojums visiem pedagogiem - arī logopēdiem, sporta skolotājiem un iestāžu vadītājiem.

Viņš cer, ka skaidrāku atbildi pašvaldība saņems maija vidū, kad novadā paredzēts viesoties izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

"Pašlaik ir tikai ieceres. Nav arī skaidrs, kad izmaiņas tiks ievestas - no 2107.gada 1.janvāra vai pakāpeniski," atzīst Ē.Lukmans.

E-kase jau ziņoja, ka izglītības ministrs Kārlis Šadurskis kā vienu no variantiem, kur nākamgad atrast līdzekļus pirmsskolas pedagogu algu celšanai, piedāvājis atteikšanos no valsts finansētām brīvpusdienām 1.-4.klases skolēniem, nododot šo funkciju pašvaldībām.

Viņš intervijā laikrakstam "Neatkarīgā Rīta Avīze" atgādinājis, ka skolotāju algām šogad no septembra līdz decembra beigām ir vajadzīgi deviņi miljoni eiro, bet visam nākamajam gadam - 27 miljoni eiro. "Taupīgi saimniekojot, šādas summas būs," pārliecināts ministrs.

Skaidrojot, kur minētajam mērķim varētu ņemt naudu nākamā gada budžetā, K.Šadurskis kā vienu no iespējamiem variantiem minējis proporcijas mainīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, lai pašvaldība saņemtu lielāku daļu no šiem ieņēmumiem.

Otrs variants varētu būt papildu dotācijas "atrašana valsts budžetā, lai pašvaldības var pacelt savu daļu", norādījis K.Šadurskis.

"Trešais variants, ņemot vērā to, ka no valsts budžeta 1.-4.klases skolēniem tiek nodrošinātas brīvpusdienas, šo funkciju varētu nodot pašvaldību pārziņā, savukārt valsts šos līdzekļus, kas tagad ir piešķirti brīvpusdienām, varētu novirzīt pirmsskolas pedagogu darba samaksas paaugstināšanai. Tātad pašvaldības nodrošinātu brīvpusdienas, valsts - pirmsskolas pedagogiem algas, vairs nebūtu šī jauktā modeļa," iespējamo risinājumu skaidrojis K.Šadurskis.

Viņš uzsvēris, ka minētajās naudas summās, kas nepieciešamas pedagogu atalgojumam, ir ietverts arī algu paaugstinājums pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs, kas strādā ar piecgadīgajiem un sešgadīgajiem, taču citiem pirmsskolas pedagogiem algas veidojas no pašvaldības un valsts budžeta, un algu paaugstināšanai šogad trūkst pašvaldības daļas.