IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā Ineta Īvāne gan piebilst, ka jebkura izglītības iestāde veido skolēnu inteliģenci, ievērojot izglītības standartus un to prasības, kā arī īstenojot daudzveidīgus ārpusklases un interešu izglītības pasākumus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Rīgas Angļu ģimnāzijas direktora vietniece audzināšanas darbā Arta Nolberga uzsver, ka jebkurā stundā skolēns attīsta savu inteliģenci ar uzzināto, izlasīto. Audzināšanas stundās tiek runāts par saskarsmes kultūru, uzvedību. Skolotājiem nākas dzirdēt arī jautājumus, kas skar elementāras pieklājības normas, piemēram, reiz 5. klases puiši jautājuši, kāpēc sabiedriskajā transportā vispirms ir jāpalaiž sievietes un meitenes.

"Skolēniem nav piemēra, no kā mācīties. Skolēns ir ģimenes spogulis. Pamatus ieliek ģimenē. Skola palīdz veidot skolēnu, nevis rada no jauna. Tā nav ķīmiskā tīrītava vai remontdarbnīca," secina A. Nolberga. Viņasprāt, skolai primāri nav jānodarbojas ar inteliģences attīstību. Skolas mērķis galvenokārt esot izveidot dažādās jomās gudrus, spējīgus cilvēkus, kuri iekļaujas sabiedrībā, uzskata A. Nolberga.

Rīgas Lutera draudzes mācītājs Kaspars Simanovičs teic: ''Kļūt par inteliģentu cilvēku, tas ir process. Nobriedis cilvēks ir inteliģents cilvēks. Inteliģence izpaužas intelektuālajā, emocionālajā un fiziskajā briedumā. Sabiedrībai kopumā piemīt inteliģences trūkums, jo tā nav nobriedusi. Domāju, tas ir skaidrojams ar ilgstošu atrašanos tādos politiskos, ekonomiskos un sociālos apstākļos, kas nav veicinājuši cilvēku emocionālo un intelektuālo briedumu."