PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 12. oktobris

Kira, Valfrīds

6844.jpeg
Foto: vadymvdrobot / 123RF
Nozarē strādājošie ir norūpējušies, ka Latvija var palikt bez savas augstākās izglītības kvalitāti nodrošinošas institūcijas, kas būtu ietverta arī starptautiskajos reģistros. 

Par iemeslu tam kalpo fakts, ka joprojām nav zināms, vai un kad tiks izveidota augstskolu un studiju virzienu akreditācijas aģentūra.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pirms mēneša tapušajā koncepcijā, kuras gala versija vēl taps, ir atzīts, ka pašlaik ir vien “atsevišķi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi un to nevar nosaukt par vienotu sistēmu”. Tās radīšanu vajadzētu uzticēt nevis jaunai iestādei, kas prasītu lielus izdevumus, bet jau esošai, turklāt vislabāk šim uzdevumam atbilstu Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), uzskata IZM. Tas pirms pieciem gadiem izveidots ārvalstīs izsniegtu izglītības dokumentu un akadēmiskos grādus apliecinošu dokumentu ekspertīzei un citu ar izglītības dokumentu atzīšanu saistītu funkciju veikšanai. Pie šīs iestādes jārada departaments, kas nodarbotos ar augstskolu un studiju virzienu akreditāciju, raksta laikraksts Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai.

Lai to varētu izdarīt, jāveic grozījumi normatīvajos aktos un jāparedz finansējums. Bez jau ieplānotās Eiropas Savienības fondu naudas tam vajadzīgs arī valsts ieguldījums – apmēram 200 000 eiro gadā. No ieņēmumiem par sniegtajiem pakalpojumiem (viena studiju virziena akreditācijas izmaksas ir apmēram 4000 eiro, bet programmas licence – apmēram 700 eiro) varētu segt daļu no šīs summas, taču arī valsts budžetā nāksies atrast finansējumu. IZM ir iekļāvusi šo summu jaunās politikas iniciatīvās, taču nav zināms, vai tā iekļūs nākamajā valsts budžetā.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra bažījas, ka IZM ar aktīvu rīcību gan varētu kavēties: “Tā kā vairākums studiju virzienu pērn akreditētas uz sešiem gadiem, tad skaidrs, ka motivācijas steigties IZM nav. Taču, atliekot visu līdz 2019. gadam, var gadīties, ka tā arī nekas netiek izveidots. Bīstos, kā tādā gadījumā šim mērķim paredzētā ES nauda var tikt pārdalīta kam citam.”