PIESLĒDZIES E-KLASEI

Ceturtdiena, 2024. gada 03. oktobris

Elza, Ilizana

Ko jaunietim dod Eiropas Savienība un Parlaments?
Ko jaunietim dod Eiropas Savienība un Parlaments?
Foto: Jāņa Gruzdiņa infografika, “Latvijas Avīze”

Sasniedzot pilngadību, Eiropas Parlamenta vēlēšanās grasās piedalīties vien 49 procenti Latvijas astotklasnieku, kas ir par septiņiem procentiem mazāk nekā 2016. gadā, liecina 2022. gadā veikta Eiropas pilsoniskās izglītības aptauja. Tas ir daudz zemāks rādītājs nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, kur vēlēt Eiropas parlamentu gatavs 61 procents šāda vecuma jauniešu.

 

Iespējams, nevēlēšanās balsot Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās saistīta ar to, ka jaunieši īsti neapzinās tā nozīmi. Ance Mālkalna, kluba "Māja" prezidente stāsta: "Jo sevišķi ārpus Rīgas, it īpaši Latgales reģionā, jaunieši bieži vien uzskata, ka Eiropas Savienība viņu dzīvi nekā neietekmē, neko viņiem nedod. Līdz ar to jaunieši nesaprot, kāpēc viņiem jāiesaistās. Šo naratīvu bieži vien uzstāda arī bērnu vecāki vai skolotāji, kuri kritizē to, cik viss ir slikti, apgalvo, ka pie daudzām problēmām vainīga Eiropa un tāpat tur neko nevar ietekmēt. Bērni un jaunieši to pārņem."

Ance Mālkalna

Taču patiesībā jaunieši var gūt ļoti lielu labumu no Latvijas dalības Eiropas Savienībā (ES), jo tā atvēl daudzus miljardus eiro dažādām jaunatnes programmām: gan tādām, kas veicina jauniešu pilsonisko aktivitāti, gan tādām, kas veicina studiju mobilitāti un darba gaitu uzsākšanu. Savukārt EP ir institūcija, kas gan pieņem gala lēmumu par šī finansējuma piešķiršanu, gan arī iesaka Eiropas Komisijai, kādām būt šīm jaunatnei paredzētajām programmām.

Dace Melbārde

Eiroparlamentāriete no Latvijas Dace Melbārde uzsver, ka pēdējos gados ES darījusi ārkārtīgi daudz, lai palielinātu jauniešu līdzdalību politikā un arī lēmumu pieņemšanas procesos. Tāpat ļoti liela loma bijusi EP. Tieši tas panācis, lai tiktu teju dubultots programmas "Erasmus Plus" finansējums.

Šī EP sasaukuma laikā izveidota arī jauna "Erasmus plus" apakšprogramma "ALMA", kas paredzēta jauniešiem, kuri vairs nemācās un meklē savu vietu darba tirgū. Viena no programmas iespējām ir piesaistīt mentoru, kas palīdz apzināties savas intereses un atrast piemērotu darba vietu, kas iespējama arī ārzemēs. Tādējādi iespējams celt pašapziņu, veicināt patstāvību, apgūt starpkultūru prasmes. Šī programma labi piemērota tā saucamajiem sociāli atstumtajiem jauniešiem. EP arī rosinājis veidot programmu, kas finansētu jauniešu pēc iespējas agrāku iepazīšanos ar darba tirgu, vienlaikus prasot, lai jaunieši praksēs netiktu izmantoti kā bezmaksas darbaspēks, lai viņiem būtu sociālā apdrošināšana un darba samaksa.

ES plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam programmā "Erasmus plus" kopumā paredzēts 26 miljardu eiro liels finansējums. Aptuveni puse no šīs naudas tiek novirzīta studiju (studentu un pasniedzēju) mobilitātei, bet otra puse tieši dažādiem jaunatnes projektiem. Jauniešu aktivitāti vajadzētu veicināt arī Eiropas Solidaritātes korpusa programmai, kam sešiem gadiem atvēlēts viens miljards eiro.

Latvijai gan pērn, gan arī šogad tikai jaunatnes mobilitātes, apmaiņas, sadarbības un brīvprātīgā darba projektiem no ES budžeta piešķirti teju astoņi miljoni eiro.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras ES programmu departamenta direktore Maija Kolberga uzskata, ka visvērtīgākās ir tās ES jaunatnes programmas, kas atbalsta jauniešu brīvprātīgo darbu: tas visvairāk dod gan jauniešu personīgajai izaugsmei, gan arī lielu labumu sabiedrībai. Piemēram, Gulbenes novadā nu jau ļoti gaida, kad atkal atbrauks kāds brīvprātīgais no ārzemēm, kas vietēja kopienā ienesīs jaunas vēsmas.

Savukārt Latvijas jauniešiem ir iespēja strādāt brīvprātīgo darbu citās valstīs, tā labāk iepazīstot gan šo valsti, gan arī tās iedzīvotājus. Būtiski, ka brīvprātīgā darba projekti ir ilgstošāki nekā jaunatnes apmaiņas programmas un projekti, kuru ietvaros jaunatnes organizācijas rīko kādus pasākumus.

Tomēr, lai arī darīts jau daudz, jaunatnes jomā strādājošie uzskata, ka nākamajam EP sasaukumam, ko ievēlēsim jau šā gada 8. jūnijā, būs jāgādā, lai finansējums jaunatnes programmām vēl pieaugtu.

Piemēram, Eiropas Solidaritātes korpusa programmās būtu nepieciešams palielināt finansējumu, kas piešķirts katram brīvprātīgā darba veicējam. Par šo darbu netiek maksāta alga, tomēr tiek piešķirta tā saucamā kabatas nauda, kas šobrīd ir pieci eiro dienā, kas ir pārāk maz. "Brīvprātīgajiem no ārvalstīm maksājam 330 eiro mēnesī, kas ir kabatas nauda un ēšanas nauda kopā. Par to nevar ne paceļot pa Latviju, ne aiziet uz teātri," teic A. Mālkalna.

Arī M. Kolberga spriež, ka šīs programmas finansējums jāpalielina: jaunieši vēlas darīt daudz vairāk, nekā šobrīd iespējams finansēt: "Esam spiesti noraidīt tiešām labus projektu pieteikumus." Viņa novērojusi, ka arī par brīvprātīgā darba programmu finansējuma skopumu sūrojas ne tikai Latvijā, bet daudzās ES valstīs.

Vēl viens būtisks uzdevums, ko jaunieši vēlētos dot EP, ir nākotnē īstenot plašāku sadarbību ar NVO, cenšoties ar ES projektiem aizsniegt vēl vairāk jauniešus, turpina A. Mālkalna. Piemēram, sadarbojoties ar biedrībām, kas atbalsta ielu jauniešus un tieši tam mērķējot ES finanses.

Plašāku rakstu par ES ieguldījumu jaunatnē un to, ko darīt, lai ES sniegtās iespējas sasniegtu pēc iespējas vairāk jauniešu, lasi te.


Ieskats ES jaunatnes programmās

"Erasmus plus" īstermiņa jauniešu apmaiņas: projekti septiņu līdz 10 dienu garumā. Šobrīd aktuālākās tēmas, par ko tiek rīkoti semināri, darbnīcas un citas aktivitātes, ir digitālā transformācija un mākslīgā intelekta attīstība, klimata pārmaiņas, mentālā veselība, minoritāšu tiesības, aizstāvība un iekļaušana. Vienmēr aktuāli ir temati, kas saistās ar demokrātiju un līdztiesību. Šīs programmas Latvijā ir vispieprasītākās, un Jaunatnes Starptautisko programmu aģentūrā atzīst, ka nav iespējams allaž atbalstīt visus iesniegtos projektus.

"Erasmus plus" finansē arī vietējos jauniešu demokrātijas projektus par līdzdalību, jaunatnes darbinieku mobilitātes un stratēģiskās partnerības projektus.

Eiropas Solidaritātes korpuss pārsvarā iesaista jauniešus brīvprātīgajā darbā, tai skaitā starptautiskā līmenī, īstermiņā un ilgtermiņā. Taču finansējumu dažādu aktivitāšu veikšanai sabiedriskajam labumam var saņemt arī nereģistrētas jauniešu grupas, kam bieži tā ir pirmā pieredze iesaistei ES projektos. Piemēram, jauniešu grupas organizē spēļu vakarus un koncertus sociālās aprūpes centrā vai veido peldvietu.

Plašāka informācija par jaunatnes iespējām, izmantojot ES finansējumu vietnē www.jaunatne.gov.lv

Uzzini vairāk par Eiropas parlamentu!

Kādus labumus dos ES jauniešu ieskatā?

Ko jaunietim dod Eiropas Savienība un Parlaments?

Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autoru personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. 

Līdzfinansē Eiropas Savienība

Reklāmraksts