PIESLĒDZIES E-KLASEI

Pirmdiena, 2024. gada 04. marts

Alise, Auce, Enija

11635.jpeg
Foto: Ernests Dinka / Saeimas Administrācija
Valsts aizsardzības mācībā skolēniem mācītu arī aizsargāties kodolieroču uzbrukuma gadījumā.

Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotais valsts aizsardzības mācības programmas paraugs paredz, ka jauniešus apmācītu izprast masu iznīcināšanas ieroču darbības principus un līdzekļus aizsardzībai no šiem ieročiem.

Paredzēts, ka vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta programmas obligātais saturs balstītos uz četriem komponentiem - "Zināšanas un izpratnes valsts aizsardzībā", "Darbības", "Fizisko spēju attīstības militārajā dienestā" un "Fiziskās aktivitātes sociālajā un apkārtējā vidē".

Plānots, ka jauniešus izglītotu par masu iznīcināšanas ieroču klasifikāciju, kā arī kodolieroču, radioaktīvo, bioloģisko un ķīmisko ieroču darbības principiem. Tāpat paredzēts, ka skolēnus varētu izglītot par individuālo un kolektīvo aizsardzību no masu iznīcināšanas ieročiem un par rīcību pēc masu šo ieroču izmantošanas.

Programmas paraugs paredz jauniešus izglītot par mīnu un sprāgstvielu veidiem un par to, kā jārīkojas, uzduroties mīnu laukam. Tāpat skolēni apgūtu drošības prasības, darbojoties ar ieročiem un saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

Jauniešiem plānots sniegt padomus par izdzīvošanu lauka apstākļos, proti, kā iegūt uguni un ūdeni. Jaunieši tiktu iepazīstināti ar informāciju par karadarbības izraisītiem dabas katastrofu veidiem un rīcību to laikā.

Plānots, ka pedagogi palīdzētu izprast dabas materiālu izmantošanas nosacījumus maskēšanai un kā pareizi pārvarēt šķēršļus un rīkoties pēc uzbrukuma. Tāpat jaunieši apgūtu orientēšanos, šaušanu ar pneimatisko, mazkalibra un triecienšauteni, pārvietošanās veidus, roku signālus.

Paredzēts, ka jauniešiem arī būtu jāpiedalās karavīru piemiņas vietu sakopšanā.

Iepriekšminētais ir tikai daļa no prasmēm, kuras iecerēts sniegt jauniešiem. Paredzēts, ka vidusskolēns, apgūstot valsts aizsardzības mācību, papildinātu rezerves karavīru rindas.

Jau ziņots, ka AM un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba grupa piedāvā valsts aizsardzības mācību ieviest kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem.

Abu ministriju izveidotās darba grupas šobrīd piedāvātais variants paredz valsts aizsardzības mācības ieviešanu divos līmeņos. Pirmkārt, pamatskolā obligātajā mācību saturā valsts aizsardzības tematika būtu integrēta ar tā dēvēto cilvēkdrošību saistītajos mācību priekšmetos, piemēram, sociālajās zinībās, vēsturē, kā arī sportā. Paredzēts, ka pamatskolas līmenī skolēniem tiktu skaidrota teorija bez praktiskas ieroču apguves. Valsts aizsardzības tematiku izglītības saturā 1.-9.klasei plānots ieviest pakāpeniski četru gadu laikā no 2018.gada.

Otrkārt, AM un IZM iecerētās izmaiņas paredz, ka vidusskolas klasēs valsts aizsardzības mācība kļūtu par vienu no sešiem obligātajiem izvēles priekšmetiem, un šajā līmenī jaunieši jau apgūtu praktiskas militāras iemaņas, tostarp, rīkoties ar ieroci. Vidusskolās jauno mācību saturu plānots ieviest, sākot no 2020.-2021.gada.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šonedēļ argumentējis, ka valsts aizsardzības mācība nepieciešama, lai katrs no Latvijas iedzīvotājiem zinātu, kā rīkoties krīzes gadījumā, turklāt Latvijā ir jāvirzās uz visaptverošu valsts aizsardzības izpratni. "Mēs rosinām mainīt domāšanas paradigmu par valsts aizsardzību no priekšstata, ka karotājs tikai karavīrs ar ieroci rokās un sabiedroto spēku atbalstu, uz pārliecību, ka ikviens šīs valsts patriots var dot nenovērtējamu ieguldījumu valsts aizsardzībā," uzsvēra ministrs.

"Rosinām valsts aizsardzības mācības ieviešanu visās Latvijas skolās, sākot no pamatskolas klasēm un beidzot ar vidusskolu, kur jaunieši varētu apgūt sākotnējās militārās iemaņas līdz brīvprātīgai pārbaudījumu nokārtošanai, iegūstot tādā veidā rezerves karavīra statusu līdz ar vidusskolas vai profesionāli tehniskās vidusskolas absolvēšanu," paziņoja ministrs.

Kā uzsvēris R.Bergmanis, ar Jaunsardzi šobrīd ir par maz, lai jauniešos ieaudzinātu patriotismu un prasmes valsts aizsardzībai.

Lai vidusskolās ieviestu valsts aizsardzības mācību, IZM un AM ir vēl ļoti daudz darāmā, proti, jāatrisina galvenā problēma - jāsagatavo atbilstoši pedagogi. Rezerves karavīru piesaistīšana par pedagogiem būtu viens no pragmatiskākajiem risinājumiem.

Šobrīd 18 izglītības iestādēs no aptuveni 360 vidusskolām brīvprātīgi īsteno valsts aizsardzības mācību kā profesionālās ievirzes mācību priekšmetu, ko papildina nodarbības Jaunsardzē.