Pārrunājot mazākumtautību izglītības iespējas Latvijā, ministre paudusi stingru nostāju, uzsverot, ka mazākumtautību izglītība Latvijā jau patlaban ir labā līmenī, - to nodrošina gan Latvijas izglītības sistēma, gan normatīvā bāze, gan Eiropas Savienības standarti, kas Latvijai ir saistoši, vēsta ziņu aģentūra LETA.

"Latvijā jau tagad darbojas svētdienas skola Krievijas vēstniecības teritorijā, pastāv iespēja atvērt skolas arī diplomātu bērniem," uzsvēra ministre. Viņa arī norādījusi, ka Latvijā pastāv vairāk nekā100 skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.

Lai īstenotu valdības apņemšanos no 2018.gada mazākumtautību izglītības iestādēs pāriet uz mācībām latviešu valodā, ir jāstiprina latviešu valodas mācīšana, izņemot priekšmetus, kas saistīti ar mazākumtautību valodas un kultūras apguvi.

Kā ziņots, I. Druviete uzskata, ka Krievijai neizdosies Latvijā atvērt nevienu krievu skolu, jo šādai rīcībai tā nevarētu saņemt visas nepieciešamās licences un atļaujas.

Ministre stāstīja, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij var būt suverēna rīcība savu iekšējo jautājumu risināšanā, kas arī attiecas uz izglītības jautājumiem, tāpēc I. Druviete apšauba, ka Krievijai varētu izdoties īstenot savu ideju, ievērojot Latvijas normatīvos aktus.