PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

6798.jpeg
Foto: diego_cervo / 123RF
Kvalitatīva izglītība nav iespējama bez kvalitatīviem pedagogiem, kuri ir sociāli nodrošināti, tā norādījusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.

Stāstot par problēmām izglītības jomā, vakar notikušajās priekšvēlēšanu debatēs viņa akcentēja sociālā dialoga nozīmi, jo, viņasprāt, tas nenotiek. I. Mikiško norādīja, ka daudzi normatīvie akti tiek pieņemti steigā, nekonsultējoties ar sociālajiem partneriem. Īpaši sāpīga sadarbība esot ar pašvaldībām, uz kuru aicina arī partijas, taču dialoga neesot.

I.Mikiško atzīmēja, ka politiskās partijas runā par pelēko nodokļu zonu, kurā varētu iegūt līdzekļus valstij svarīgām jomām, tostarp izglītībai, tomēr faktiski rīcība nenotiek. "Ja Valsts kontrole atklātu nepamatotu līdzekļu izšķērdēšanu, tad šī summa būtu jāieskaita izglītības un zinātnes budžetā," savu risinājumu piedāvāja LIZDA priekšsēdētāja, tādējādi norādot uz konkrētu priekšlikumu nepieciešamību.

Skolotāji diskusijas laikā uzsvēra, ka skolās ir nepietiekamas slodzes un viena likme tiek dalīta, lai saglabātu skolā strādājošo pedagogu darbu. Diskusijā tika uzsvērta arī jauno pedagogu nepieciešamība, kā arī problēma, ka jaunieši izvēlas pamest Latviju, jo nav motivēti strādāt skolās. Kāda skolotāja no Liepājas uzsvēra, ka uz ārzemēm aizbrauc pat jaunieši, kuri jau gandrīz pabeiguši studijas Latvijā, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Zinātnieki diskusijā bija sašutuši par to, ka viņu intereses tiek atstātas malā. Tika norādīts, ka arī zinātnē ir nepieciešams algu palielinājums, jo daļai zinātnieku netiek nodrošinātas pat minimālās algas. Kāda zinātnē strādājošā norādīja, ka, lai gan pret zinātniekiem ir ļoti augstas prasības, algas netiek garantētas. Zinātnieki, pēc viņas teiktā, vēlētos, lai viņiem nav jāstrādā desmit darbos, jo no tā cieš arī darba kvalitāte.