"Manuprāt, skolotājam jāatrod veids, lai sporta stundās interesanti būtu gan fiziski vājākajam, gan stiprākajam skolēnam," stāsta skolotājs, kura pieeju un spēju citiem radīt prieku sportot novērtējuši gan kolēģi, gan skolēni – viņš pagājušā gadā saņēmis godalgu Zelta pildspalva, vēsta laikraksts Diena.

Pašlaik viņš ir sporta darba organizators un sporta skolotājs, gatavo komandas dažādām sacensībām, organizē izbraukumus un atkal atradis variantu, kā piesaistīt. Āgenskalna Valsts ģimnāzijas mājaslapā jau stundu pēc visām sacensībām tiek ievietotas fotogrāfijas, kurās skolotājs piefiksējis dažādus mirkļus. "Kuram gan būs interesanti skatīties nedēļu vai mēnesi senus notikumus, bet daru visu iespējamo, lai skolēni uzreiz varētu draugiem un vecākiem parādīt, ko darījuši. Notikumus sportā fotografēju jau no 1978. gada," stāsta sporta pedagogs. 

Gadu no gada viņš cenšas izdomāt ko nebijušu. Sācis jauniešiem mācīt, piemēram, florbolu un frisbiju. "Lai arī citiem sākumā liekas, kas tad tur – skrien un ķer lidojošos šķīvīšus, bet slodze ir ļoti liela. Frisbijs sevī apvieno futbolu, volejbolu, vieglatlētiku un arī šahu, jo jādomā gājieni uz priekšu," skaidro D. Ivanišaks un piebilst, ka spēle ilgst stundu bez pārtraukuma, bet bērniem patīk, ja ir kas jauns. Arī tagad tradicionālo un netradicionālo sporta spēļu kalendārs jau saplānots vairākus mēnešus uz priekšu.

Neparastie sporta veidi patiesi iepatikušies, par to liecina fakts, ka daudzi trenera gan bijušie, gan esošie audzēkņi ir Latvijas florbola un frisbija izlasēs. Kļuvuši arī par tiesnešiem. Labāko vidū ir Līga Garklāva, Toms Mežotnis, Kārlis Vitkovskis, Oskars Fīrmanis un citi. Par Latvijas frisbija izlases treneri kļuvis Zintis Gaspariņš. Vai var arī panākt, lai skriešana nešķistu apnicīga? Pedagogs teic, ka, protams, vislabāk skriet pašam līdzi, kontrolēt, lai pareizi elpotu, norādot uz kļūdām, ne tikai no malas atgādināt, cik apļu vēl jānoskrien. 

D. Ivanišaks nopietni uzsver, ka Latvijas bērni ar katru gadu kļūst arvien slimāki. 80. gadu vidū no 30 skolēniem tikai viens nevarēja pievilkties uz maksimāli labu atzīmi, taču tagad varbūt viens to var izdarīt. Skolotājs skaidro, ka lielā mērā vainojama neveselīga pārtika, īpaši čipsi un kokakola, kas bojā kaulu struktūru. Pret ārsta zīmi skolotājam ir divējāda attieksme. Bieži izraisot izbrīnu, kāpēc skolēns atbrīvots no sporta stundām, ja kustības tieši viņam būtu nepieciešamas. Viņaprāt, ārsti dažkārt no sevis tādā veidā noņem atbildību.

Pēdējos gados ģimnāzijā netrūkst gadījumu, kad meitenes nes ārstu zīmes. Taču D. Ivanišaks pārliecināts, ka jāprot atrast ceļš arī pie tā, kas vēlas, lai ārsts viņu no sporta stundām atbrīvo. "Katrai jaunkundzei jāatrod individuāla pieeja un jāpanāk, ka viņa uzticas, jo meitenes zina, ka runātais paliks starp mums," saka skolotājs un atklāj, ka pedagogam vīrietim ir vieglāk strādāt ar meitenēm, bet sievietēm – ar puišiem. Viņaprāt, tas ir normāli.

Skolotājam ir tiesības variēt ar atzīmi, jo kopsumma veidojas no dažādu disciplīnu izpildes. Pedagogam jāatšķir, vai skolēns var, bet slinko, vai nevar izpildīt, bet cenšas. "Pat maksimālo atzīmi nesaņemot, ir iespēja noturēt bērna interesi, tā ir spēle, kuru jāprot spēlēt skolotājam. Skolēniem atgādinu, ka semestra un gada atzīmi likšu es, nevis dators vai Valsts prezidents, tāpēc jāparāda sava attieksme, griba, un rezultāts neizpaliks," stāsta Dmitrijs Ivanišaks.