Par to, vai vispār jābūt iespējai skolēniem iegūt izglītību valsts un pašvaldību skolās, mācoties, piemēram, krievu valodā, tiek runāts katru reizi, mainoties valdībai. Iepriekš gan minētas konkrētas lietas un noteikti termiņi, tagad plāna aprises ir izplūdušas. Tomēr jaunā valdība un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis apņēmies izstrādāt plānu pārejai uz vienotu izglītības standartu mācībām valsts valodā, šodien raksta laikraksts Diena.

Lai plānu īstenotu, K. Šadurskis Dienai min vairākas lietas. Pirmkārt, jāstrādā pie latviešu valodas un literatūras standarta, kuram jābūt pilnīgi vienādam gan latviešu, gan mazākumtautību skolās. Tātad latviešu valodas zināšanām neatkarīgi no bērna tautības un izglītības programmas ir jāatbilst vienādiem kritērijiem, beidzot pamatskolu vai vidusskolu. Otrkārt, ļoti būtiski ir pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kuru saturā var parādīties kādas ideoloģijas sludināšana. Ministrs īpaši uzsver vēsturi – tās pasniegšanai visās skolās būtu jābūt balstītai zinātnes atziņās un atbilstoši standartam, «un tur nav vietas svešai, vispār nekādai ideoloģijai». Diemžēl pētījumi liecina, ka vairākās skolās, kurās tiek realizētas mazākumtautību izglītības programmas, ar vēstures mācīšanu nav tā, «kā mums gribētos», atzīmē K. Šadurskis. Viņš gan arī uzsver, ka bērniem būtu jādod iespēja ar mazākumtautību valodu un kultūru saistītus priekšmetus apgūt dzimtajā valodā.

Patlaban mazākumtautību vidusskolās latviešu un krievu valodas proporcijai jābūt vismaz 60 pret 40. Savukārt pamatskolas posmā skolām ir iespējams izvēlēties vairākus modeļus, no kuriem pirmais paredz straujāku valsts valodas apjoma kāpināšanu jau pirmajās klasēs. K. Šadurskis uzskata, ka skolas būtu jāstimulē izvēlēties tieši šo pieeju. Tāpat arī vidusskolas posmā proporcija varētu mainīties, taču par konkrētiem skaitļiem ministrs nerunā. Jābūt uzmanīgiem, lai neciestu izglītības kvalitāte, tāpēc tempam un formai jāatbilst skolēnu vajadzībām.

Krietni konkrētāk par šo jautājumu gan vēlētos runāt Nacionālās apvienības Visu Latvijai!TB/LNNK (NA) deputāti, kuri uzskata, ka pāreja jāsāk no 2018. gada. Par šo termiņu runāts jau iepriekš. Laimdotas Straujumas pirmās valdības koalīcijas līgums paredzēja, ka līdz 2018. gadam vidusskolu klasēs jāpanāk proporcija 80 pret 20. Tas nozīmē, ka visas izglītības programmas būtu jāapgūst valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei. Toreiz L. Straujuma sacīja, ka agrāk vai vēlāk visās valsts skolās mācības notiks tikai latviešu valodā. Tas arī izsauca krievu skolu aizstāvju protestus, un šis temats uz pāris gadiem pieklusa.

Pret pašreizējās valdības plāniem iebilst Saskaņas deputāti, bet Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners Dienai atzīmē, ka atsākties varētu arī protesti, jo vairāki punkti, kas iekļauti deklarācijā, uztraucot minoritātes. Viņš uzsver, ka jau tagad latviešu un krievu skolās esot vienoti standarti. Kopš 2012. gada arī mazākumtautību skolu absolventi kārto tādu pašu eksāmenu kā latviešu skolās. Ja galu galā notiks pāreja uz lielāku proporciju par labu mācībām latviešu valodā, pēc J. Plinera domām, Latvija nekļūs bagātāka un skolēnu zināšanu kvalitāte neuzlabosies. Patlaban vecāki, kuri vēlas, var savus bērnus sūtīt arī latviešu skolā, bet vardarbīgi latviskot citas skolas nedrīkstot. Arī J. Pliners gan piekrīt, ka bērniem labāk jāzina latviešu valoda, bet ne uz zināšanu rēķina fizikā, bioloģijā, ķīmijā vai citos priekšmetos.