PIESLĒDZIES E-KLASEI

Svētdiena, 2024. gada 14. aprīlis

Gudrīte, Strauja

7089.jpeg
Foto: Saeimas kanceleja.
Lai gan pēdējos 25 gados ir darīts viss, lai latviešu valoda godam pildītu valsts valodas funkciju, tomēr darāmā joprojām ir daudz. 

Tā šodien sacījusi izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Lai latviešu valoda turpmāk nostiprinātu savas pozīcijas, kā arī saglabātos nākamajos gadsimtos, ir nepieciešama uz zinātniskiem argumentiem balstīta valsts valodas politika, uzsvēra ministre.

Par latviešu valodas nozīmes palielināšanos liecinot latviešu valodas prasmes palielināšanās, latviešu valodā tiek tulkoti visi nozīmīgākie Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta dokumenti, šī valoda kā svešvaloda tiek pieprasīta ārvalstu universitātēs. Tomēr latviešu valoda nav tik nozīmīga ikdienas komunikācijā, kā arī joprojām nevarot runāt, ka latviešu valoda ir kļuvusi par sabiedrības informēšanas valodu, pauda I. Druviete.

Ministre atzina, ka latviešu valoda ir pieskaitāma pie pasaules lielajām valodām, tomēr pašreizējās valodas konkurences apstākļos neesot viegli funkcionēt, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Lai latviešu valodas kā valsts valodas statusu noturētu, to attīstītu un saglabātu, kā arī turpinātu palielināt tās ietekmi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2015.-2020.gadam.

Dokumentā ir noteikti četri rīcības virzieni valodas politikas īstenošanā. Pirmais virziens ir valsts valodas juridiskā statusa stiprināšana, otrs virziens - valsts valodas izglītības politika, kas paredz aktualizēt latviešu valodas mācīšanas metodiku, kā arī stiprināt pedagogu sagatavošanu. Trešais virziens ir latviešu valodas zinātniskā izpēte un attīstīšana. Ceturtais virziens ir sabiedrības līdzdalības nodrošināšana valsts valodas politikas īstenošanā un latviešu valodas attīstībā.