PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 25. maijs

Anšlavs, Junora

36403998_s.jpg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF Stock Photo
Latvijas Organiskās sintēzes institūts sāks pretepilepsijas zāļu kandidātvielas attīstības projektu, pēc sekmīgas īstenošanas projekta vērtība tiek lēsta aptuveni 30 miljoni eiro, informēja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Osvalds Pugovičs.

"Šis stāsts ir par to, ka mums jau ir labi raksturots līdersavienojums, bet te ir vēl diezgan garš ceļš ejams. Tomēr patlaban šis ceļš ir diezgan labi iezīmēts, un pats galvenais, ka tam ir finansiāls segums," sacīja O.Pugovičs.

Viņš norādīja, ka sākotnēji tika strādāts pie atmiņu uzlabojošas vielas, tomēr pētniecības procesā fokuss mainījās uz epilepsijas ārstēšanu, jo iegūtie rezultāti bija pozitīvi un epilepsijas ārstēšanai trūkst efektīvu līdzekļu. Pēc viņa teiktā, jaunajai vielai nav konstatēta psihotropā iedarbība, bet ir postulēts darbības mehānisms, kas liecina, ka epilepsija varētu būt visperspektīvākā diagnoze tās pielietojumam.

O.Pugovičs sacīja, ka pēc pētniecības procesā secinātā Latvijas Organiskās sintēzes institūts nonācis līdz solim, kad bija jādomā, kā minēto vielu attīstīt tālāk. Sākotnēji institūts organizēja sarunas ar farmaceitiskām kompānijām, tomēr tās parādīja, ka ideja vēl nebija pietiekami nobriedusi. Tādēļ institūts iesniedza projektu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējumam Tehnoloģiju pārneses programmā, iegūstot 300 000 eiro finansējumu zāļu kandidātvielas attīstīšanai un komercializēšanai.

"Ir izstrādāts diezgan detalizēts darba plāns, ko mums vajadzētu paveikt, lai pēc trim gadiem, mums būtu rokā ķīmiskais savienojums, ko sauks par zāļu kandidātvielu. Un tad, ja kāds šo zāļu kandidātvielu nopirks, tālākais posms būs pirmā klīnisko pētījumu fāze, kurā tiks veikti jaunās vielas drošības pētījumi. Tie vēl neparādīs jaunā preparāta efektivitāti. (..) Tas attālums laikā līdz gala produktam ir jau minētie trīs gadi, kuru laikā mums jāpadara savi mājasdarbi preklīnikā, ražošanas tehnoloģijas izstrādē, tehnoloģijas mērogošanā, un tad varētu būt vēl vismaz četri gadi, kad tiek veikti visi klīniskie pētījumi, pieņemot, ka tiek iegūti vēlamie rezultāti. Tad nu, lūk, tas ir tas laiks līdz gala produktam," uzsvēra O.Pugovičs.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Organiskās sintēzes institūts patstāvīgi un sistemātiski ar jaunu zāļu izstrādi nav nodarbojies kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem, kad tika izgudrots medikaments sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai - meldonijs, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu “Mildronāts”. Savukārt citi medikamenti, tostarp, pretvēža preparāts belinostats, institūtam tapuši, sadarbojoties ar citiem zinātniskām institūcijām un komercstruktūrām, kad vēl pētnieciskajai darbībai nebija pieejami ES struktūrfondi. "Mēs kopš tā laika nekad neesam bijuši tie, kas paši nosaka, ko darīt un kā strādāt, kas ir aizraujoši un sniedz mums palielu izaicinājuma dozu," sacīja institūta direktors.

Viņš atzīmēja, ka finansējums no ES struktūrfondiem kandidātvielas attīstīšanai piesaistīts, jo agrīnā attīstības stadijā projektam ir grūti piesaistīt privātos investorus. O.Pugovičs sacīja, ka tie parasti vēlas ieguldīt naudu projektos, kuros atdeve ir redzama īsā laika posmā. Turklāt Latvijas Organiskās sintēzes institūtam nav vairāku simtu gadu laikā attīstīta reputācija zinātnes jomā, kā tas ir tādām institūcijām kā Oksfordas, Kembridžas un Hārvardas universitātēm, kurām zinātnes ideju attīstībai līdzekļus nodrošina turīgi mecenāti, informē aģentūra LETA. "Mūsu gadījumā alternatīva tiešām ir struktūrfondi. (..) Paies šie trīs gadi un es domāju, ka mums būs jau produkts, ko varēs likt pārdošanai kā veikala skatlogā nākamajam attīstītājam," sacīja O.Pugovičs.

Taujāts, vai nākamais attīstītājs varētu būt liela starptautiska farmācijas kompānija, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors pieļāva, ka tā varētu būt viena no iespējām. Vienlaikus O.Pugovičs atzīmēja, ka nav īsti pārliecināts, ka kandidātvielas tālākajai attīstīšanai ideāls partneris ir liela kompānija, jo tās realizē savu stratēģisko attīstības virzību un institūts noteikti zaudētu pārskatu par jaunā produkta attīstību. Tādēļ viņa ieskatā tālākai attīstībai piemērots būtu mazs vai vidējs ārvalstu partneris privātas naudas piesaistei.

Taujāts, cik vērta ir epilepsijas zāļu kandidātvielas ideja, O.Pugovičs skaidroja, ka pēc trīs gadiem, kad tā tiks attīstīta, projekta vērtība varētu būt aptuveni 30 miljoni eiro. "Bet tur var būt diezgan nopietni plusi vai mīnusi," skaidroja institūta direktors.

Savukārt vaicāts, vai veiksmīga kandidātvielas tālākā attīstība varētu darīt atpazīstamu gan institūta, gan Latvijas vārdu pētniecības jomā pasaulē, O.Pugovičs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka tas rezultāts, protams, nebūtu pielīdzināms slavenāko universitāšu prestižam, bet to varētu uzskatīt par vienu soli tālāk turpmākajā farmācijas industrijas un pētniecības attīstībā Latvijā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka viens no perspektīviem farmācijas nozares attīstības virzieniem varētu būt arī pārliecināt lielās farmācijas kompānijas izvietot pētniecības nodaļas Latvijā. Institūta direktora ieskatā tas jauniešiem, kas Latvijā studē dabaszinātnes, automātiski sniegtu nākotnes karjeras perspektīvas. Par piemēru viņš minēja Lietuvu, kur vēsturiski bijusi spēcīga biotehnoloģiskā rūpniecība ar tādiem jau no padomju laikiem zināmiem uzņēmumiem kā "Sanitas" un "Fermentas", kas tika pārdoti rietumu kompānijām, bet turpina attīstību turpat Lietuvā.

"Manuprāt tas ir tas ātrākais veids, kā mēs varam izmainīt šeit to vidi, jo gaidīt, kad tā evolucionēs no diviem uzņēmumiem līdz 20 - to mēs varam arī nesagaidīt, un citas nozares var mierīgi “aiziet” garām farmācijai. Bet, ja mēs varētu tās starptautisko kompāniju pētniecības nodaļas atvilināt uz šejieni, tas būtu viens kārtīgs atbalsts. (..) Iespējams, mums būtu jārada patīkamāka vide attiecībā uz nodokļiem, kas varētu sākotnēji nelabvēlīgi ietekmēt valsts budžetu. Bet tas pēc kāda laika varētu atnest darbavietas. Tomēr tas būtu tautsaimniecības speciālistiem rēķināms jautājums," norādīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors.