PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

7556.jpeg
Foto: hxdbzxy / 123RF
Periods starp Eiropas Savienības struktūrfondiem pierādījis, ka Latvijas augstākā izglītība un zinātne pārdzīvo lielu atkarību no ārējiem finansējuma avotiem.

Par to pārliecināts ir izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles ārštata padomnieks augstākās izglītības un zinātnes jautājumos fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs.

V. Kaščejevs uzsvēra, ka situācija ar atkarību no struktūrfondiem "līdz šim bijusi diezgan traģiska, jo struktūrfondi bija galvenais vairogs, kas zināmā mērā slāpējis krīzes triecienu nozarei". Viņš piekrīt tam, ka pašlaik ir vietā pārmetumi, ka dramatiski samazinātais valsts finansējums joprojām palicis krīzes līmenī, informē ziņu aģentūra LETA.

"Šī ir ļoti skaudra realitāte, īpaši jauniem cilvēkiem, kuri struktūrfondu laikā tika piesaistīti zinātnei. Projektu noslēgumā atliek vien gaidīt - nākamgad iedos vai neiedos," satraukts ir V. Kaščejevs.

Padomnieks uzskata, ka struktūrfondu piesaistes gadījumā galvenais ir uzmanīties no "naudas apgūšanas" domāšanas veida, jo "bieži nodod attieksme, mēs skatāmies uz kādu finansējumu nevis kā iespēju investīcijām un izaugsmei, bet kā uz naudu, kas jānotērē, jo citādi vairs nedos".