Lai peldēšanās būtu droša, Veselības inspekcijas mājaslapā ir pieejama informācija par oficiālajām peldvietām, kas šajā sezonā ir 56.

Ūdens kvalitāti jūras un iekšzemes peldvietās speciālisti pārbaudīs visas peldsezonas laikā, no šodienas līdz 15.septembrim, ņemot ūdens paraugus peldvietās katru mēnesi. Tāpat tiks pārbaudīts, vai oficiālajās peldvietās tiek ievērotas peldvietu uzturēšanas un higiēnas prasības. 

Pēc Veselības inspekcijas paustā aģentūrai LETA, inspekcijas speciālisti peldvietu ūdens kvalitāti pārbauda gan laboratoriski, gan vizuāli parauga ņemšanas laikā. Laboratorijā tiek noteikti mikrobioloģiskie rādītāji - fekālā piesārņojuma indikatori zarnu nūjiņas un zarnu enterokoki. Novērtējot vizuāli, īpašu uzmanību inspekcijas speciālisti pievērš ūdens krāsai, peldošiem atkritumiem un naftas produktiem ūdenī, kā arī iespējamam zilaļģu savairošanās procesam. Par izmeklējumu rezultātiem tiks informēts peldvietas apsaimniekotājs, kā arī sabiedrība ar plašsaziņas līdzekļu un inspekcijas tīmekļvietnes starpniecību.

Ja peldvietu ūdens paraugu analīžu rezultāti liecinās, ka ūdens neatbilst prasībām, Veselības inspekcija noteiks peldēšanās ierobežojumus, proti, ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēties. Ieteikums nepeldēties galvenokārt attiecas uz jutīgām iedzīvotāju grupām, tostarp maziem bērniem, vecākiem cilvēkiem un ar hroniskām slimībām slimojošiem cilvēkiem, kuru imūnā sistēma ir novājināta.

Dodoties peldēties, ir jāatceras par būtiskiem piesardzības pasākumiem. Sākot peldsezonu, peldēšanas laikam ūdenstilpē vajadzētu būt īsākam, bet vēlāk, organismam pierodot, peldēties var ilgāku laika periodu. Auksts ūdens var radīt aukstuma šoku, kas izraisa krampjus un nespēju peldēt. Lai izvairītos no muskuļu krampjiem, pēc sakaršanas saulē, ūdenī ir jāiet lēnām.

Veselības inspekcija uzsver, ka peldēties ir jāpārtrauc, parādoties pirmajām aukstuma sajūtām. Tāpat pirms peldēšanās jāizvērtē veselības stāvoklis un peldētprasme, jāizvairās no pārgalvīgas rīcības ūdenstilpēs. 

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes galvenais speciālists Jānis Skrims aicina vecākus ar bērniem pārrunāt visus drošas peldēšanās priekšnosacījumus. Peldēt vienmēr jāiet kopā ar kādu citu cilvēku, lai vajadzības gadījumā būtu kāds, kurš palīdz izglābties, izsauc glābējus. Tāpat speciālists aicināja vecākus skaidrot un ar savu piemēru rādīt, ka jāpeldas oficiālās peldvietās, kur ir maksimāli samazināti riski. Nekādā gadījumā nedrīkst peldēties nezināmās, aizaugušās un dziļās peldvietās, ostu teritorijās, kur nav droši.

Skrims īpaši uzsvēra, ka, dodoties uz laukiem, kur ir piemājas dīķi, bērniem jāizskaidro, ka viņi vieni nedrīkst uz tiem doties. 

"Droši peldēties ir tur, kur cilvēks var ar kājām nostāties uz ūdenstilpnes pamata. Līdzko cilvēks nevar ar kājām aizsniegt pamatni, sākas panika, kas nereti izraisa slīkšanu," skaidroja Skrims.

Vecākiem īpaša vērība jāveltī tam, lai, atpūšoties pie ūdens, vējš neaizpūstu un straume neaiznestu bērnu rotaļlietas, kurām bērni peld pakaļ. Bērniem raksturīgs, ka, satverot rotaļlietas, viņi atpakaļ peld pa to pašu trajektoriju pa kuru peldēja uz priekšu, tādējādi, peldot pret straumi viņiem pietrūkst spēka un pastāv risks noslīkt, norādīja glābējs.