Pedagogu darba samaksas modeļa darba grupai M. Kols uzsvēris, ka Latvijā nepieciešams domāt par lielāku skolēnu skaita proporciju uz vienu skolēnu, jo pašreiz daudzās lauku skolās tas ir pat vairākas reizes mazāks, nekā vidēji Eiropā.

OECD pētnieks skaidroja, ka Latvijas izglītības sistēmas, tostarp pedagogu atalgojuma vājie punkti ir šaura un nepietiekama izpratne par skolotāja pienākumiem, kā rezultātā tiek neveiksmīgi identificēti skolotāju svarīgie pienākumi, piemēram, sagatavošanās, audzēkņu vērtēšana un konsultēšana. Tāpat esošais modelis nepilnīgi ņēmis vērā dažādas izglītojamo vajadzības.

Tāpat M. Kols uzsvēris, ka pedagogu atalgojuma aprēķināšana, kas Latvijā notiek pavisam neilgi pirms jaunā mācību gada sākuma, rada neskaidrību un kavē efektīvu plānošanu, informē ziņu aģentūra LETA.

Esošajā modelī trūkst efektīvas kvalitātes pakāpju integrēšanas, turklāt zemais atalgojums un zemais profesijas statuss nepiesaista darbam labākos augstskolu absolventus un profesionāļus. M. Kols uzsvēra, ka Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem atalgojumiem Eiropā.

Pie pašreizējā modeļa trūkuma viņš minēja arī pašvaldību autonomiju, kas ne vienmēr spējot pareizi un adekvāti sarēķināt tai piešķirto naudu. Tomēr pašu modeļa pamatprincipu, kad līdzekļu sadalījums balstās uz skolēnu skaitu, viņš nosaucis par labu. Runājot par jauno pedagogu darba samaksas modeli, M. Kols norādīja, ka skolēnu skaita principam ir jāsaglabājas.

Obligāti būtu jānodrošina ātrāka skolēnu skaita noskaidrošana, tādējādi nodrošinot arī ātrāku finansējuma piešķiršanu. Tāpat ir jāpaaugstina minimālā alga, kā arī jāpaceļ maksimālās algas griesti. Atalgojums ir jāsaista ar kvalitāti, proti, jāsaista ar kvalitātes pakāpēm, uzsvēra M. Kols.