Iniciatīvā tiks iesaistītas 100 skolas no katras dalībvalsts, tostarp ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, un Latvijas mērogā tā būtu katra astotā skola, vēsta ziņu aģentūra LETA.

Dziļmācīšanās pedagoģija ir dažādu valstu vadošo izglītības ekspertu izstrādāta iniciatīva ar vienošanos par kopīgu mērķi - panākt fundamentālas, 21.gadsimta prasībām atbilstošas pārmaiņas izglītības sistēmā, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram, tehnoloģiju izstrādātājiem, nevalstiskām organizācijām, ekspertiem, skolotājiem, kā arī skolēniem un viņu vecākiem.

Metodes izstrādātāji uzskata, ka nepieciešams mainīt sasniegumu vērtēšanas sistēmu, attīstīt sadarbības prasmes, izkopt katram piemītošās unikālās rakstura īpašības un komunikācijas spējas, veicināt radošumu un iztēli, strādāt pie reālās dzīves problēmu risināšanas, veicināt kritisko domāšanu un tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā.

Kā sacīja viens no ieceres atbalstītājiem, apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts, skolas šajā projektā piedalīsies brīvprātīgi un ar savu finansējumu - 2000 ASV dolāru (1429 eiro) gadā. Tā kā projekts ilgs trīs gadus, dalība projektā vienai skolai izmaksās 6000 dolāru (4286 eiro), bet visām skolām - 600 000 dolāru (428 571 eiro). Turklāt Latvijai būtu jāparedz arī papildu finansējums skolotāju profesionālās pilnveides programmām, tulkošanai un citiem izdevumiem, un patlaban skaidrības par šīs summas apmēru neesot.

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntis Vasiļevskis pavēstīja, ka ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir parakstījis ieinteresētības vēstuli piedalīties projektā. Vienīgi nav atrisināts jautājums par finansējuma avotiem un sadalījumu. Pagaidām finansējuma tam neesot, bet ir doma to meklēt. Tāpat G. Vasiļevskis uzsvēra, ka Latvijai jāiegulda ne vien pedagogu algās, bet arī izglītības attīstībā un šī būtu iespēja investēt tajā virzienā.

Kā uzsvēra diskusijas dalībnieki, Latvijai būtu vēlams tikt starp pirmajām desmit valstīm, kurās projekts sāksies, lai pēcāk mēs varētu būt starp tālākajiem zināšanu izplatītājiem. Turklāt iniciatīvā iesaistīto skolu sasniegumi tiks monitorēti, un šo praksi varēs pārņemt ne vien starptautiskā vide, bet arī citas Latvijas izglītības iestādes. G. Vasiļevskis norādīja, ka iesaiste projektā arīdzan palīdzētu risināt jaunā izglītības satura dokumenta ietvaru, kur akcents ir tieši uz skolēnu prasmju attīstīšanu.