PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 19. aprīlis

Fanija, Vēsma

39552173_s.jpg
Foto: 123RF Stock Photo
Latvijas skolēni starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas jūlijā norisinājās Teherānā, Irānā, izcīnījuši trīs medaļas un vienu atzinību, informēja Valsts izglītības satura centrā.

Olimpiādē Latviju pārstāvēja Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskolas absolvents Ernests Tomass Auziņš, Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas 11. klases skolēni Anitra Zīle un Staņislavs Kurašs un Ventspils 1.ģimnāzijas absolvents Artūrs Sokolovskis.

Par medaļām cīnījās 261 skolēni no 67 valstīm. Kopvērtējumā Artūrs Sokolovkis ieguva sudraba, Ernests Tomass Auziņš un Staņislavs Kurašs - bronzas medaļas, bet Anitra Zīle - atzinību.

Nedēļas laikā olimpiādes dalībnieki mērojās ar zināšanām un prasmēm bioloģijā, veicot laboratorijas darbus un risinot teorētiskos uzdevumus. Skolēni veica četrus laboratorijas darbus dažādās bioloģijas nozarēs. Bioķīmijas un molekulārās bioloģijas laboratorijas darbā olimpiādes dalībnieki veica ar histidīna iezīmēta proteīna attīrīšanu, koncentrācijas noteikšanu un tā DNS saistošās aktivitātes raksturošanu.

Dzīvnieku anatomijas un fizioloģijas darbā dalībnieki noteica ērces un to barošanās paradumus, analizēja medicīniskās dēles ārējo un iekšējo uzbūvi, kā arī analizēja asins pH izmaiņas atkarībā no slodzes. Botānikas un augu fizioloģijas laboratorijas darbā dalībnieki pētīja neļķu rindas augu fizioloģiskās īpatnības. Balstoties uz lapu uzbūves, lapu ekstraktu un augsnes ekstraktu īpašībām, skolēniem bija jānosaka nezināmo augu fizioloģiskās īpatnības (plēsonīgums, spēja augt sāļiem bagātā vidē, fotosintēzes tips u.c.).

Īpašu uzmanību piesaistīja evolūcijas un ekoloģijas laboratorijas darbs. Tajā skolēni darbojās ar 3D izprintētiem baktēriju koloniju modeļiem un noteica evolūcijas virzienus baktērijām laboratorijas apstākļos, informē aģentūra LETA. Tāpat dalībnieki ar datormodeļa palīdzību analizēja populācijas evolūciju atkarībā no dažādiem parametriem (ģenētiskā daudzveidība, paaudžu maiņa, populācijas izmērs), kā arī salīdzināja augļu mušiņu kāpuru barošanās uzvedību vairākās paaudzēs un noteica vai novērojamā barošanās stratēģiju dinamiku iespējams skaidrot ar konkurenci.