Kopš pagājušā gada samazinoties par pusotru procentpunktu (pērn - 41,5%), šogad vidējais vēstures eksāmena rezultāts skolēnu vidū Latvijā ir 40,0%. Vēstures eksāmena rezultāti pēdējo četru gadu laikā ik gadu kļuvuši nedaudz, bet tomēr zemāki. Augstākais vidējais rezultāts, ko pēdējo gadu laikā šajā eksāmenā uzrādījuši skolēni, fiksēts 2015.gadā - 47,5%. Taču kopumā vidējais rezultāts tikai nedaudz pārsniedz 40% atzīmi, pēdējo 10 gadu laikā dažas reizes noslīdot arī zem šī sliekšņa.
Latvijas skolēnu vidējais rezultāts vēstures eksāmenā turpina lejupslīdi
Iepriekšējos gados izglītības darbinieki šādu rezultātu skaidrojuši ar to, ka vienādu eksāmenu kārto gan vispārējās, gan arī profesionālās izglītības iestāžu izglītojamie - profesionālajās izglītības iestādēs šī mācību priekšmeta apguvei tiek atvēlēts krietni īsāks laiks, nekā vispārējās izglītības iestādēs, kā rezultātā mācību vielu ir grūtāk apgūt.
Matemātikas eksāmena rezultāti pēdējo gadu laikā visu valsts pārbaudījumu vidū ir viszemākie, un šogad, lai gan ar minimālu starpību, tas sasniedzis zemāko rādītāju pēdējo trīs gadu laikā - 34,6% (pērn - 34,9%).
Būtisks vidējā rezultāta kritums šogad vērojams fizikas eksāmenā - ja pagājušajā gadā skolēnu vidējais rezultāts šajā izvēles eksāmenā bija 49,9%, tad šogad rezultāts ir par aptuveni 10 procentpunktiem zemāks - 39,8%, kas ir zemākais vidējais vērtējums pēdējo trīs gadu laikā. Vidējais rezultāts šogad krities arī citos eksakto un dabaszinātņu mācību priekšmetu eksāmenos - bioloģijas eksāmena vidējais rezultāts šogad ir 60,8%, kas ir par 2,9 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, savukārt ķīmijā vidējais rezultāts noslīdējis par aptuveni pusotru procentpunktu, sasniedzot 61,5%
Pēc pagājušajā gadā piedzīvotā rezultāta krituma latviešu valodas eksāmenā, kad vidējais rezultāts sasniedza 50,9%, šogad skolēniem izdevies par nepilniem diviem procentpunktiem šo vidējo rezultātu kāpināt, vidēji uzrādot 52,6%.
Vidējo rezultātu izdevies uzlabot arī vairākos svešvalodu eksāmenos - angļu valodas eksāmena vidējais rezultāts šogad ir 61,9% (pērn - 59,7%), krievu valodā - 70,3% (pērn - 68,6%), vācu valodā - 72,1% (pērn - 60,9%). Taču par aptuveni pieciem procentpunktiem noslīdējis franču valodas eksāmena vidējais rezultāts, sasniedzot 67,9%.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā izglītības pārvaldēm izsniegti 19 103 centralizēto eksāmenu sertifikāti tiem jauniešiem, kuri kārtoja centralizētos eksāmenus par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Pagājušajā gadā sertifikātus saņēma mazāks jauniešu skaits - 18 278 jaunieši.
Matemātika, latviešu valoda un svešvaloda ir obligātie eksāmeni, kas jākārto visiem vispārējās vidējās izglītības ieguvējiem. Eksāmenus matemātikā un latviešu valodā kārtoja nedaudz vairāk nekā 13 800 skolēnu. Angļu valodu kārtot bija izvēlējušies gandrīz 12 500 skolēnu, krievu valodu - 2400 skolēnu, vācu valodu - 58 skolēni, bet franču valodu - 23 skolēni. Būtisku izmaiņu kārtotāju skaitā izvēles centralizētajos eksāmenos nav. Par dažiem procentiem palielinājies to izglītojamo skaits, kuri izvēlējušies kārtot fiziku un bioloģiju.