PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 15. oktobris

Eda, Hedviga, Helvijs

6517.jpeg
Foto: lightpoet / 123RF
Lielais partiju skaits 13.Saeimā neļaus veikt radikālas reformas izglītības jomā, informēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Viņa atzina, ka pašlaik ir grūti vērtēt, vai Jaunās konservatīvās partijas piedāvājums ministriju sadalījumam ir optimāls, jo nav zināmas personas, kas varētu ieņemt ministru amatus.

Arodbiedrības vadītāja norādīja, ka pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nonākšanu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) pārraudzībā nav būtisku iebildumu, taču viņa atkārtoti uzsvēra, ka ir būtiski saprast, kam šis politiskais spēks uzticētu nozares vadības grožus.

Vērtējot iespējamo ideoloģiskā kursa maiņu IZM, I.Vanaga uzsvēra, ka, viņasprāt, radikālas reformas izglītībā jaunievēlētajā Saeimā nebūs iespējamas, jo parlamentā pārstāvēts arī liberāls skatījums.

"Domāju, ka partijas skatīsies viena uz otras pirkstiem, lai neaiziet ekstrēmos," prognozēja I.Vanaga, piebilstot, ka jaunajā Saeimā un valdībā tik un tā būs stīvēšanās par katras partijas programmas uzstādījumu.

Līdz ar to, viņasprāt, "galīgi radikālu politiku nebūs iespējams virzīt".

I.Vanaga arī uzsvēra, ka nozarē ir daudz sāktu reformu, kurās jau panākti kompromisi, tāpēc būtu svarīgi tās virzīt uz priekšu. Savukārt reformu virzīšanai būtu nepieciešams tāds ministrs, kas pārzina nozari un vienlaikus spētu nodrošināt politikas pārmantojamību, uzskata LIZDA vadītāja.

Jau vēstīts, ka Jaunā konservatīvā partija piedāvā veidot piecu partiju koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības un "Saskaņas". Saskaņā ar JKP plānu, IZM nonāktu VL-TB/LNNK pārraudzībā. Šis politiskais spēks būtu tiesīgs izraudzīties arī kultūras ministru un zemkopības ministru.

JKP jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus, informē aģentūra LETA.

Saskaņā ar minēto piedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Arti Pabriku.

Partijai "KPV LV" JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību varētu tikt pieņems kopīgi.