PIESLĒDZIES E-KLASEI

Otrdiena, 2024. gada 05. marts

Aurora, Austra

10599.jpeg
Foto: nexusplexus / 123RF
LIZDA konceptuāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Izglītības likumā.

Neskatoties uz to, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāj uz sadaļas par speciālo izglītību izslēgšanu no grozījumu piedāvājuma.

Minētais likums izskatīšanai valdībā tika iesniegts jau otrdien, tomēr todien tā izskatīšana atlikta, jo Ministru prezidenta Māra Kučinska ieskatā bija nepieciešamas papildu diskusijas. 30.septembrī IZM pārstāvji tikās ar sociālajiem pārstāvjiem, lai apspriestu minētā likuma grozījumus.

Kā pastāstīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga, LIZDA kategoriski iestājas pret grozījumiem, kas skar speciālās izglītības iestāžu pārņemšanu valsts pārraudzībā.

Kā stāstīja I.Vanaga, ļoti plašas diskusijas izvērtās par grozījumos iekļauto punktu, kas paredz iespēju darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijai un tās Satversmei, vai arī izglītojamajam mācību procesā tiek veidota nepareiza attieksme pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti.

Lai gan I.Vanaga norādīja, ka kopumā pret šo punktu LIZDA neiebilst, jo šādu kārtību paredz arī citi jau apstiprinātie noteikumi, tostarp Audzināšanas vadlīnijas, viņa uzsvēra, ka arodbiedrība vēl padziļināti iepazīsies ar citiem normatīvajiem aktiem, uz kuriem veikta atsauce saistībā ar šo priekšlikumu.

Šis ierosinājums izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tāds vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Arodbiedrība akceptēja arī grozījumus, kas nosaka, ka valsts varēs piedalīties tādu izglītības iestāžu nodarbināto pedagogu darba samaksas papildu finansēšanā, kas, pamatojoties uz divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem valstu līgumiem, īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kurās mazākumtautību izglītojamo skaits nepārsniedz 5% no kopējā izglītojamo skaita, kuri apgūst mazākumtautības izglītības programmas.

Piekrišana dota arī grozījumiem, kas skar pedagogu kvalitātes pakāpju skaita samazināšanu no piecām līdz trim, informē aģentūra LETA.

LIZDA piekrita arī priekšlikumam no 2018.gada no valsts budžeta nefinansēt pašvaldību internātskolu uzturēšanas izdevumus, jo vienošanās par to panākta, jau apstiprinot jauno pedagogu darba samaksas modeli, kurā šāda norma atrunāta. Kā sacīja I.Vanaga, pret šo normu, kā tas bijis arī algu reformas plānošanas laikā, iestājusies Latvijas Pašvaldību savienība.