LIZDA un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (LIVA) uzskata, ka izglītības iestādē jāstrādā Latvijai lojāliem pedagogiem, tādēļ lūdz neizsludināt 2016.gada 23.novembrī Saeimas pieņemtos Grozījumus Izglītības likumā (725/Lp12) un atgriezt tos otrreizējai izskatīšanai.

Likumprojektu parastā virzība no nozares ministrijas notiek, vispirms tos izskatot Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejā, Ministru kabinetā. Normatīvie akti paredz kārtību, kādā nacionālā līmeņa sociālie partneri saņem dokumentu projektus, lai sniegtu savus atzinumus, informē LIZDA pārstāvis Juris Aksels Cīrulis.

LIZDA uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nepamatoti pievienojusi kā pavadošo likumprojektu Grozījumi Izglītības likumā likumprojektam Par valsts budžetu 2017.gadam. Minētā likumprojekta iekļaušana ar budžetu saistīto likumprojektu paketē bijusi nepamatota, jo grozījumi nav saistīti ar valsts budžeta finansējuma piešķiršanu 2017.gadā, ko apliecina likumprojekta anotācijā norādītā informācija.

Saskaņā ar LIZDA, LIVA noslēgto vienošanos ar IZM, ministrija iepazīstina ar izstrādātajiem projektiem pirms to tālākas virzīšanas. Diemžēl diskusiju par šiem grozījumiem nebija ne ar LIZDA, ne LIVA.

“Pieņemtie “Grozījumi Izglītības likumā” satur tiesību normas, kas nozarē strādājošo vidū ir nesaprotamas un iepriekš neizdiskutētas. Ikvienam pedagogam ir svarīgi saprast un zināt savas tiesības, kā arī nešaubīgi apzināties robežu, kad Izglītības likuma uzliktie pienākumi netiek pildīti Latvijas Republikai nelojālā veidā. Likumdevējs nav sniedzis definīciju - kas ir lojāls un kas - nelojāls pedagogs,” skaidro organizācijas.

LIZDA un LIVA uzskata, ka kopumā ministrijas virzītie grozījumi šādā veidā liecina par ministrijas neizpratni par profesionālu un konstruktīvu sociālo dialogu demokrātiskā valstī un, pats būtiskākais, - par neuzticēšanos saviem pedagogiem, viņu profesionalitātei, godprātīgumam, lojalitātei Latvijas Republikai un tās Satversmei.

Valsts prezidentam nosūtītās vēstules teksts (.pdf). 

Kā ziņots, Saeima pagājušajā nedēļā galīgajā lasījumā pieņēma tā dēvētos lojalitātes grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus. Likuma izmaiņas atbalstīja 56 deputāti, bet pret to balsoja 35 parlamentārieši.

Likumprojekta autore - Izglītības un zinātnes ministrija - skaidro, ka tas izstrādāts, lai pēc iespējas novērstu riskus valsts un sabiedriskajām interesēm, demokrātijai, drošībai un attīstībai, kas varētu rasties izglītības iestādes vadītāja vai pedagoga prettiesiskas darbības dēļ, proti, lai novērstu to, ka izglītības iestādē strādā tās vadītājs vai pedagogs, kas ir nelojāls Latvijai un tās Satversmei, kā arī ierobežotu neracionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.