PIESLĒDZIES E-KLASEI

Trešdiena, 2024. gada 19. jūnijs

Nils, Viktors

11993.jpeg
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) atbalsta grozījumus Izglītības likumā.

Grozījumi noteiks atjaunot pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, novērtēšanu uzticot skolas vadībai, tomēr LIZDA vēlas panākt, ka pakāpju piešķiršanas brīdi tiktu iesaistīta arī arodbiedrība, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

I.Vanaga pauda bažas, ka nākotnē šāda sistēma varētu pārtapt par skolotāja darba motivācijas rīku direktoriem, nevis turpinās darboties kā kvalitātes pakāpes. Tāpēc viņas ieskatā ļoti būtiski ir panākt, ka kādā no kvalitātes pakāpju novērtēšanas posmiem tiek iesaistīta arī LIZDA.

"Par šo jautājumu diskusijas ar ministriju vēl turpinās, bet grozījumus likumā papildināt šādā redakcijā būtu visoptimālākais risinājums," piebilda I.Vanaga.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, piekrītot atjaunināt pedagogu darba kvalitātes novērtēšanas sistēmu, novērtēšanu uzticot skolas vadībai un īpašai komisijai izglītības iestādē.

Komisija atbalstīja likumprojekta virzīšanu steidzamības kārtā, un Saeima to varētu skatīt 17.jūlija sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijā izveidotā darba grupa izstrādāja jaunus priekšlikumus kvalitātes novērtēšanas organizēšanai, piemēram, piedāvājot atlases kritērijus pedagogiem, kas piesakās uz savas profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, un pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanu deleģējot izglītības iestāžu komisijām, tādejādi veicinot izglītības iestāžu autonomiju un stiprinot izglītības iestāžu atbildību par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu. Atbalstu neguva priekšlikums par atlases kritērijiem, bet atbalstīts, tostarp no LIZDA pārstāvjiem, tika priekšlikums par pedagogu profesionālās darbības kvalitātes vērtēšanu izglītības iestādē.

Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pieņems izglītības iestādes vadītājs, pamatojoties uz izglītības iestādē izveidotās pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas komisijas priekšlikumu.

Novērtēšanas komisija atbilstoši izglītības iestādes attīstības mērķiem novērtēs pedagogu, analizēs viņa darbu, izvērtējot ieguldījumu izglītojamo mācīšanās vajadzību nodrošināšanā un izglītojamo motivēšanā mācību sasniegumu paaugstināšanai atbilstoši izglītojamo spējām un vajadzībām, tādējādi veicinot izglītības kvalitāti izglītības iestādē un valstī kopumā.

Ministru kabinets noteiks jomas, kurās kvalitāte novērtējama, kvalitātes pakāpju aprakstus un kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību, bet ne kvalitātes novērtēšanas kārtību. Savukārt novērtēšanas kritērijus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām jomām un kvalitātes pakāpju aprakstiem izstrādās izglītības iestāde, ņemot vērā izglītības iestādes mērķus un specifiku. Tas nozīmē, ka pedagoga darbības jomas, kurās kvalitāte novērtējama, sākumskolai, speciālās izglītības iestādei, interešu izglītības iestādei vai valsts ģimnāzijai būs vienādas, bet kritēriji, kurus izmantos izglītības iestādē, veicot pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanu, būs atšķirīgi, vērsti uz konkrētās izglītības iestādes izglītības procesa kvalitāti.

Lēmumi par pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpes piešķiršanu izglītības iestādē tiks pieņemti, pastāvot vienādiem kritērijiem, kas ir atbilstoši izglītības iestādes darbības mērķiem.

Organizēšanas kārtībā tiks noteikts, ka izglītības iestādes vadītājs izveido novērtēšanas komisiju un apstiprina komisijas darbības kārtību, kurā ietver novērtēšanas norises un laika plānojumu, rezultātu apkopošanas, priekšlikuma izteikšanas kārtību izglītības iestādes vadītājam lēmuma pieņemšanai.

Tādējādi likumprojekts paredz vienkāršot un nodrošināt vienlīdzīgu novērtēšanas piemērošanas principu, novērtēšanas organizāciju, novērtējot pedagoga profesionālo darbību vienas novērtēšanas komisijas ietvaros.

Izglītības iestādes vadītājs lēmumā, pamatojoties uz novērtēšanas komisijas ieteikumu, noteiks kvalitātes pakāpes piešķiršanu uz vienu, diviem vai trim gadiem, nosakot kvalitātes pakāpes spēkā stāšanos ar kārtējā gada 1.septembri. Šādas kvalitātes pakāpes piešķiršanas derīguma termiņa variācijas tiek piedāvātas, ņemot vērā izglītības iestāžu atšķirīgo lielumu pēc izglītojamo skaita un attiecīgi arī pedagogu skaita, kā arī izglītības iestāžu specifiku.

Likumprojekts arī paredz, ka piemaksas apmēru par kvalitātes pakāpi noteiks izglītības iestādes, kurā novērtēta pedagoga profesionālās darbības kvalitāte, vadītājs ņemto vērā novērtēšanas procesa rezultātus un pieejamos finanšu līdzekļus. Tādējādi būs iespēja mainīt līdzšinējo praksi, ka izglītības iestādē pedagogiem vienlaikus tika noteiktas dažādas piemaksas, kas saistītas ar darba kvalitāti - piemaksa par kvalitātes pakāpi un piemaksa par kvalitāti.

Vienlaikus jāņem vērā, ka prognozējoši līdz 2021.gadam līdzās pastāvēs divas kvalitātes pakāpju piemaksu sistēmas - kvalitātes pakāpju piemaksas, kas tiks maksātas saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumos ietverto tiesisko regulējumu, kas bija spēkā uz 2017.gada 1.janvāri, un no 2018.gada 1.septembra kvalitātes pakāpju piemaksas, kas tiks piešķirtas saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu. Pārejas periodā, kamēr vienlaikus jānodrošina kvalitātes piemaksas gan pēc iepriekšējā normatīvā regulējuma, gan jānodrošina finansējums izglītības iestādēm jauno kvalitātes pakāpju piemaksām, nav iespējams normatīvā akta kārtībā noteikt konkrētu jauno kvalitātes pakāpju piemaksu apjomu un tas dažādas izglītības iestādēs atšķirsies, informē aģentūra LETA.

2018.gada 1.septembrī jauno kvalitātes pakāpju piemaksām būs iespējams izmantot to finansējumu, kas "atbrīvosies" 13 779 pedagogiem, kas ieguvuši kvalitātes pakāpi pēc iepriekšējā normatīvā regulējuma, beidzoties kvalitātes pakāpi apliecinoša dokumenta derīguma termiņam. Līdzīgi notiks arī 2019.gadā.