PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 24. maijs

Ilvija, Marlēna, Ziedone

12334.jpeg
Perspektīvai surdotulku attīstībai būtu jārunā par šādu programmu ieviešanu citās izglītības iestādēs Latvijā.

Tā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā teica Labklājības ministrijas (LM) Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.

Viņš norādīja, ka patlaban surdotulkus apmāca tikai vienā izglītības iestādē - Sociālās integrācijas valsts aģentūras (SIVA) koledža Jūrmalā, turklāt šī programma tiek pabeigta kūtri. Pērn programmā iestājās 16 cilvēki, bet pabeidza četri, savukārt šogad programmu varētu pabeigt septiņi tulki.

Vienlaikus viņš pastāstīja, ka SIVA programmai 2019.gadā nepieciešama akreditācija, kura ministrijai izmaksāšot vairākus tūkstošus eiro.

Latvijas Nedzirdīgo savienības prezidente Sanda Gerenovska uzsvēra, ka Latvijā trūkst surdotulku, kuri nodrošina saziņu starp nedzirdīgu cilvēku un dzirdīgu cilvēku. Un, kaut arī surdotulku skaits ir pieaudzis, joprojām to skaits nav pietiekošs, turklāt arvien grūtāk ir piesaistīt jaunus surdotulkus.

S.Gerenovska norādīja, ka surdotulku prasības, kas nākamgad būs stingrākas, padarīs procesu vēl grūtāku. Surdotulkus, kuriem nebūs atbilstošas izglītības, biedrība vairs nevarēs algot. Katra surdotulka zaudēšana ir būtisks zaudējums Latvijas nedzirdīgajiem iedzīvotājiem, piebilda savienības prezidente.

Šodien Sociālo un darba lietu komisijā izskanēja arī vairākas citas būtiskas problēmas, ar kurām ikdienā saskaras Latvijas nedzirdīgie iedzīvotāji, tostarp darbiniekiem, kuri strādā ar šādiem cilvēkiem, ir ārkārtīgi zems atalgojums, kura dēļ ir grūti piesaistīt kompetentus speciālistus, piebilda S.Grenovska.

Vienlaikus viņa sacīja, ka tāpat būtiski trūkumi saskatāmi sociālās rehabilitācijas nodrošināšanā, kur ir liels finansējuma trūkums, informē aģentūra LETA. 

Tāpat savienības pārstāve Inese Immure norādīja uz problēmām, kas saistītas ar nedzirdīgo vēršanos pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. Patlaban nedzirdīgie iedzīvotāji Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) var izsaukt ar īsziņas palīdzību, kas, pēc I.Immures domām, ir ilgi, turklāt nedzirdīgo rakstu valodas zināšanas nereti ir zemas.

I.Immure sacīja, ka Lietuvā šī problēma atrisināta ar īpaši izveidotu NMPD izsaukšanas mobilo programmu, tomēr, runājot ar NMPD, viņa secinājusi, ka līdzīgas programmas izveidei Latvijā nepietiek līdzekļu.

Saeimas komisija deleģēja šī jautājuma risināšanu deputātam Mārtiņam Šicam, kuram uzticēts noskaidrot esošo situāciju un izvērtēt iespējas ieviest kādu risinājumu, lai nodrošinātu, ka gan nedzirdīgiem, gan neredzīgiem cilvēkiem ir ērti un viegli saukt pēc neatliekamās palīdzības.

Tāpat I.Immure norādīja, ka gadiem neatrisināta problēma ir valsts televīzijas pieejamība nedzirdīgajiem, jo patlaban viņiem pieejami tikai 23% no kopējā satura. Trīs gadu laikā līdzekļu trūkuma dēļ nav noticis nekāds progress, arī nākamgad finansējuma palielinājums nav paredzēts, sacīja I.Immure.

Vienlaikus savienībai līdzekļu trūkuma dēļ arvien grūtāk kļuvis organizēt Latvijas nedzirdīgo amatiermākslas festivālu, tomēr Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāts Einārs Cilinskis aicināja biedrību sazināties ar ministriju, lai kopīgi risinātu šo jautājumu un atrastu līdzekļus.

Kā sēdē informēja LM pārstāvis A.Dūdiņš, šodien ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs tiksies ar Nedzirdīgo savienības pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar papildu finansējumu nedzirdīgo Latvijas iedzīvotāju vajadzību nodrošināšanai.