PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 18. maijs

Ēriks, Inese, Inesis

10837.jpeg
Foto: wavebreakmediamicro / 123RF
Vakar, 23.novembrī, Saeima pieņēma grozījumus Izglītības likumā, kas nosaka gadījumus, kad iespējams no darba atbrīvot valstij nelojālus pedagogus.

Nepieciešamību noteikt iespēju atlaist pedagogus tā dēvētās nelojalitātes gadījumā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis Saeimas sēdē pamatoja arī ar atsaukšanos uz veselo saprātu, savukārt deputāts Andrejs Elksniņš ministram pārmeta vēlmi ar izmaiņām vērsties pret "Melnā Kārļa" dziesmas iedziedātāju.

Ikvienam cilvēkam, kas ir draugos ar formālo loģiku un veselo saprātu, ir skaidrs, ka Satversmei nelojāli cilvēki nevar strādāt par pedagogu, debatēs norādīja K.Šadurskis. Viņš atsaucās uz filozofes Maijas Kūles pausto, ka demokrātijas vājums ir tajā, ka tā neredz robežu, kur vajag apturēt visatļautību, informē aģentūra LETA.

"Mums vajag saglabāt Latvijas valsti vēl nedzimušajām paaudzēm," mudināja ministrs, paužot, ka nelojalitāte nav izglītības kvalifikācijas trūkums, bet gan apzināti destruktīva darbība pret Latvijas valsti. Viņš arī uzsvēra, ka ar grozījumiem netiek pausta neuzticēšanās pedagogiem, kas kopumā ir ļoti lojāli valstij.

Savukārt A.Elksniņš parlamenta tribīnē atskaņoja īsu fragmentu no pirms vairāk nekā desmit gadiem sacerētās dziesmas par "melno Kārli", kas tapa saistībā ar tolaik īstenoto izglītības reformu par mācību valodu proporciju mazākumtautību skolās. Deputāts norādīja, ka ministrs vēlas vērsties pret pedagogu, kas iedziedājis šo skaņdarbu. Taču ministrs iet vēl tālāk un vēršas pret visu izglītības sistēmu, pauda A.Elksniņš.

Parlamentārietis arī solīja, ka šo grozījumu pieņemšanas gadījumā partijas "Saskaņa" 20 deputāti tos apstrīdēs Satversmes tiesā.

Deputāts Juris Viļums norādīja, ka lojalitātes grozījumi caur Saeimu tiek "dzīti cauri grabēdami". Parlamentārietis taujāja, vai pēc šo grozījumu pieņemšanas skolotāji varēs turpināt mācīt par Kārļa Ulmaņa runām, ņemot vērā, ka viņš ar apvērsuma rīkošanu parādījis nelojalitāti Satversmei. Parlamentārietis norādīja, ka parlamenta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo izmaiņu veikšanu pašlaik nav atbalstījusi, un politiķis sarkastiski piebilda, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kura grozījumus atbalstījusi, laikam ir lielāki lojalitātes eksperti.

Deputāte Ilze Viņķele uzsvēra, ka piedāvātās izmaiņas ir necieņa pedagogiem un Saeimai, skaidrojot, ka šīs izmaiņas nebija izdiskutētas pedagogu sabiedrībā. Lai gan sākotnējam variantam veikti uzlabojumi, tie nemaina to, ka tie ir iesniegti "nevietā un nelaikā".

E-klase jau informēja par likuma grozījumu mērķi un funkcijām.

Atbalstītie priekšlikumi likuma grozījumiem sīkāk sadala Izglītības likuma 51.pantu, kas nosaka pedagoga vispārīgos pienākumus. Ministrs piedāvāja atsevišķi nodalīt šajā punktā iekļauto pedagoga pienākumu audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, šos pienākumus izceļot jaunā apakšpunktā, kas noteiktu, ka pedagoga pienākums ir "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Līdz šim likuma 51.panta otrais punkts paredzēja, ka pedagoga pienākums ir "veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus".

Šādi priekšlikums nodrošina to, ka tā dēvētie lojalitātes grozījumi Izglītības likumā par iespēju atlaist valstij un Satversmei nelojālus pedagogus attiektos uz jauno likuma panta apakšpunktu, nevis visu punktu kopumā. Tas nozīmē, ka grozījumu kontekstā pedagogi no darba varēs tikt atbrīvoti, ja tie nepildīs savu pienākumu, tostarp "audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus, stiprināt piederību Latvijas Republikai".

Likums stāsies spēkā 2017.gada 1.janvārī.