PIESLĒDZIES E-KLASEI

Piektdiena, 2024. gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

5725.jpeg
Ap 1800 cilvēku izmanto iespēju, ko piedāvā Latvijas Universitāte (LU) sadarbībā ar Birojnīcas projektu LU Open Minded, iegūt bezmaksas bakalaura līmeņa izglītību latviešu valodā tiešsaistē.

Šāda prakse ārzemēs pastāv jau sen, un Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš norāda, ka Universitātei un viņu sadarbības partneriem šis projekts ir mēģinājums sekot līdzi pasaules tendencēm. Kursi tikko sākušies, bet jau secināms – tā kā atsaucība mācībām ir liela, šāds projekts ir ilgdzīvotājs, un tas noteikti atstās iespaidu uz nākotnes tendencēm izglītības jomā, vēsta laikraksts Diena. "Agrāk vai vēlāk visas augstskolas iesaistīsies tālmācības plūsmā," paredz M. Auziņš.

LU Open Minded ar interneta starpniecību piedāvā trīs lekciju kursus – LU Politikas zinātnes nodaļas docenta Ivara Ījaba lekciju kursu Nācijas un nacionālisms, astronoma Ilgoņa Vilka Visuma noslēpumus šķetinot, Ķīnas kultūras speciālista Kaspara Eihmaņa – Budisms Rietumu lielpilsētu iemītniekiem. Tās ir 12 lekcijas, kuras tiek lasītas vienu reizi nedēļā trīs mēnešu garumā, lekciju video un lasāmie materiāli pieejami elektroniski ikvienam un bez maksas.

Piedāvājot kursus bez maksas, universitātes parāda savu akadēmisko izcilību, domā LU Open Minded vadītājs Edgars Eihmanis. Viņš skaidro, ka tas ir arī veids, kā augstskolas potenciālajiem studentiem var parādīt, kādi pasniedzēji ir universitātē, kā notiek lekcijas, kāds ir lekciju saturs. "Ja nāksiet studēt, tas ir tas, kas jūs sagaida. Nāciet pie mums!" – bezmaksas lekciju priekšrocības uzskaita M. Auziņš, norādot, ka šo iespēju neuzskata par konkurences instrumentu sacensībā ar citām augstskolām. "Es domāju, ka agrāk vai vēlāk nebūsim vienīgie, kas piedāvā izglītoties internetā," viņš skaidro.

Arī Vidzemes Augstskolas rektors Gatis Krūmiņš norāda, ka tie ir LU pirmie soļi šajā virzienā un tas, vai "mazākas augstskolas spēs finansiāli piedāvāt šādus kursus, esot izvērtējams jautājums". Viņš skaidro, ka, piemēram, Vidzemes Augstskolas pasniedzēji spētu konkurēt ar kolēģiem no LU. Arī Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis norāda uz "mazo augstskolu vājo finansēšanu", akcentējot vēl kādu aspektu, kas neļautu ieviest šādus kursus: "Kopš krīzes pasniedzēju atalgojums nav atgriezies iepriekšējā līmenī, tāpēc pasniedzēji ir pārslogoti, bet, lai piespiestu viņus veidot vēl video lekcijas... ir vajadzīgs kāds radošais atvaļinājums," viņš teic.

Cik šādi kursi izmaksā? E. Eihmanis stāsta, ka tiešsaistes kursiem ir vairāki kreditēšanas modeļi. "Strādājam pie līdzekļu piesaistes, meklējot sponsorus, tāpat katram ir iespēja ziedot. Ir sadarbība ar LU, kas piešķīrusi nedaudz naudas, un trešais naudas avots ir studentu maksa par kursiem klātienē," viņš skaidro. Jautāts, cik lielas ir projekta izmaksas kopsummā, E. Eihmanis summu neatklāj, norādot, ka tās veido filmēšana, platformas uzturēšana, lektoru algas un citas. Savukārt M. Auziņš atklāj, ka LU projektā ieguldījusi 3900 eiro tehniskajam nodrošinājumam. Tas nozīmē, ka viena lekciju kursa nodrošināšanai tiešsaistē, lai tas būtu bez maksas pieejams ikvienam, piešķirti 1300 eiro.