Tā šorīt LNT pauda Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš. Kā vēl vienu no lielākajiem izaicinājumiem viņš uzsvēra Izglītība un zinātnes ministrijas (IZM) vājās ierēdniecības darba uzlabošanu.

Kopumā uz ministres darbu M. Auziņš skatās ar piesardzīgu optimismu, kuru vairojot ministres padomnieku izvēle. "Jaunajai ministrei vēlme kaut ko darīt ir, redzēsim, cik ilgam laikam pietiks enerģijas," piebilda augstskolas rektors.

Runājot par politisko atbalstu pašlaik bezpartejiskajai ministrei, M. Auziņš atzīmēja, ka ir liels jautājums, cik liels ir reālais politiskais atbalsts jaunajai ministrei, jo viena lieta ir partijām kaut ko solīt, bet otra - reāli izdarīt. Otrs izaicinājums būšot IZM ierēdniecība, kuras kapacitāte, "maigi sakot, varētu būt augstāka", atzīmēja LU rektors.

M. Auziņš ir pārliecināts, ka augstākajā izglītībā un zinātnē ir jāvirzās uz to, lai valsts piešķirtais finansējums būt atkarīgs no sasniegtajiem rezultātiem, kas ļoti palīdzētu sakārtot sistēmu. Tā vietā IZM ierēdņi pašlaik vairāk nodarbojoties ar kaut kādu noteikumu pielabošanu, bet lielos mērķus īsti neredzot, informē ziņu aģentūra LETA.

LU rektors uzsvēra, ka viņai izvirzīto mērķi nav grūti sasniegt, jo izglītības kvalitāti var mērīt un zinātnes kvalitāti - vēl vairāk. M. Auziņš kā piemēru minēja starptautiskos augstskolu reitingus - IZM esot vienkārši jāpaskatās, kā to dara pasaulē, un nekāds velosipēds nav jāizgudro. Tāpat var izsekot līdzi augstskolu beidzēju kvalitātei un sekmēm darba tirgū. LU sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu jau pētot savus beidzējus, un savulaik šāda iecere bija arī visas valsts mērogā.