PIESLĒDZIES E-KLASEI

Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis

Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

5937.jpeg
Tieši pirms gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija apņēmības pilna īstenot jau Roberta Ķīļa laikā iesākto – strādāt pie mācību līdzekļu digitalizācijas.

Mērķis bija vienoties ar izdevniecībām par konkrētu digitalizācijas mehānismu un vairāku gadu rīcības plānu. Tomēr plāns nav realizējies darbos. Lai gan ministrija norāda uz pāris izdarītām lietām, tomēr solītais mehānisms nav tapis. Tikmēr pašas izdevniecības ministrijas iniciatīvu nemaz vairs negaida – saturu digitalizē neatkarīgi no tā, vai ministrijai ir izstrādāts savs redzējums vai nav, vēsta laikraksts Diena.

2014. gada 1. jūnijs – šo datumu pirms gada norādīja IZM, solot, ka tad ministrija kopā ar izdevniecībām būs izstrādājusi konkrētu mācību līdzekļu digitalizācijas plānu, atrisinot gan autortiesību, gan finanšu jautājumu. Gads ir pagājis, bet, tuvojoties noteiktajam termiņam, ministrija skaidri neatbild, vai sadarbība ir notikusi. Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Diāna Ļaha gan atzīmēja pāris izdarītu darbu saistībā ar mācību līdzekļu digitalizēšanu, tomēr sadarbības ar izdevniecībām nav šo darbu sarakstā. Piemēram, centrs ir apkopojis informāciju par VISC un sadarbības partneru izdotajiem digitālajiem mācību līdzekļiem, kuri izglītības iestādēm ir pieejami bez maksas. Šī informācija tuvākajās dienās būšot pieejama iestādes mājaslapā. Tāpat skolotāji izglītoti par autortiesību jautājumiem, strādājot pie mācību līdzekļu izveides. Līdz šim skolām ir nodoti digitālie mācību līdzekļi dabaszinībās un matemātikā, kā arī vēsturē, ģeogrāfijā, zīmēšanā, mūzikā un drošībā.

Pērn aptaujātās izdevniecības pauda nostāju, ka ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva un tās pienākums ir apzināt visas iesaistītās puses, lai vienotos par lomām, uzdevumiem un tiesībām digitalizācijas jautājumā. Tomēr, pēc izdevniecību pārstāvju teiktā, tas šī gada laikā nav noticis. Izdevniecības Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts sacīja, ka ikdienas komunikācijā ar vecākiem, skolotājiem, skolu un pašvaldību vadītājiem negūst pārliecību, ka digitalizācijas jautājumi būtu sekmīgi un prasmīgi pārvaldīti. Pēc viņa domām, ministrijai joprojām ir iespēja mērķtiecīgāk atrast savu vietu un lomu, kā no vārdos izteiktas prioritātes nokļūt līdz rezultātiem. Savukārt esošā situācija radot bažas par efektīvu valsts budžeta un Eiropas struktūrfondu investīciju resursu izmantošanu. Arī apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka norādīja, ka ministrija nav meklējusi sadarbības iespējas un izdevniecība strādā neatkarīgi no ministrijas plāniem. Patlaban viss saturs skolām ir pieejams arī digitālajā vidē. Viņa arī atzīmēja, ka šobrīd situācija ir pat labāka, jo neviens netraucējot strādāt un nenāk klajā ar absurdiem paziņojumiem. 

IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule gan beigās norādīja, ka sadarbība ar izdevniecībām plānota saistībā ar izglītības attīstības pamatnostādņu īstenošanu, kur viena no aktivitātēm ir digitālo mācību līdzekļu izveide. Un šajā gadījumā priekšroka tiks dota izdevējiem finanšu instrumenta apguvē. Tomēr reāli digitālie mācību līdzekļi varētu būt tikai 2017. gadā, jo līdz tam nepieciešams izstrādāt jaunas prasības.